Trešdiena, 19.augusts, var kļūt liktenīga diena garās diskusijās tapušajai nu jau trešajai Grieķijas ekonomikas glābšanas programmai. Savu nostāju par jauna 86 miljardus eiro liela starptautiska aizdevuma izsniegšanu Grieķijai paudīs Eiropas Savienības lielākās ekonomikas – Vācijas – parlamenta deputāti.
Bundestāga balsojums par jauna aizdevuma izsniegšanu Grieķijai notiks nepilnu nedēļu pēc tam, kad Grieķijas premjeram Aleksim Cipram un viņa vadītajai valdībai ir izdevies panākt pārliecinošu valsts parlamenta atbalstu jaunajai reformu programmai. Piektdien, 14.augustā, vienošanos par jauno aizdevuma programmu panāca arī eirozonas finanšu ministri jeb tā dēvētā eirogrupa.
Eiropas Komisijas preses sekretāre Annika Breidhārta šonedēļ atzina, ka Eiropas Komisija cer uz pozitīvu Bundestāga balsojumu: „Jau piektdien mēs sagaidījām Eirogrupas paziņojumu, ka ir panākta vienošanās par Grieķijas atbalsta programmu. Tagad tā ir jāratificē nacionālajiem parlamentiem, ieskaitot Bundestāgu un, acīmredzot, Eiropas Komisijai nebūtu šeit jāpauž savu pozīciju par to. Mūs iedrošina tas, ka pēc mēnešiem ilgām sarežģītām sarunām, kuru iznākumā ikviens apņēmās respektēt saistības.”
Kā zināms, tieši ietekmīgās Vācijas politiķi līdz šim bijuši visskeptiskākie par Cipra vadītās Grieķijas valdības spējām uzņemties jaunas saistības.
Eirogrupas prezidents, Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Diselblūms pēc eirogrupas sanāksmes gan īpaši uzsvēra Cipra valdības centienus: „Tā ļaus Grieķijas ekonomikai atgriezties pie ilgtspējīgas izaugsmes. Otrkārt, mēs varam uzslavēt Grieķijas valdību par stingro apņēmību, ko tā pēdējās nedēļās parādījusi, normalizējot situāciju, un par tās darba metodēm. Tas bija ļoti auglīgs process. Pēdējās nedēļās un pat dienās mēs esam pieredzējuši nozīmīgus soļus Grieķijas likumdošanā un tas palīdzēs uzticības atjaunošanas procesā.”
Diselblūms, kura pārstāvētās Nīderlandes parlaments par jauno aizdevuma programmu lems tuvāko nedēļu laikā, ir pārliecināts, ka trešās aizdevumu programmas īstenošana ļaus beidzot stabilizēt Grieķijas ekonomiku. „Analīzē secināts, ka ilgtspēju ir iespējams sasniegt, īstenojot tālejošu, uzticamu reformu programmu, kura, manuprāt, šobrīd ir mūsu priekšā," sacīja eirogrupas prezidents.
Latvijas valdība galīgo pozīciju par jauno aizdevuma programmu apstiprināja otrdien, 18.augustā. Finanšu ministrs Jānis Reirs īpaši uzsver, ka Latvija uzstās, lai jebkādi aizdevuma maksājumi Grieķijai būtu piesaistīti reālām reformām.
Vēstīts, ka Grieķijai un tās kreditoriem – Eiropas Savienībai (ES), Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) – ir galīgi jāvienojas par jaunu aizdevumu līdz 20.augustam, kad Grieķijai būs jāatmaksā 3,4 miljardi eiro no sava parāda ECB.
Lai aizdevums tiktu piešķirts, Grieķijai vajag veikt fiskālus un citus ekonomiskās politikas pasākumus, tai skaitā reformēt gāzes tirgu, atcelt agras pensionēšanās plānus, likvidēt degvielas cenas atlaides lauksaimniekiem un palielināt dažus nodokļus.
