FKTK norāda, ka Latvijas komercbankām nav ieguldījumu Grieķijas vērtspapīros. Arī banku līdzekļu ekspozīcija Grieķijā ir tuva nullei. Vienīgā ekspozīcija ir kredīti nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām 5,3 miljonu eiro apmērā, kas ir 0,01% no banku sektora aktīviem.
Arī pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām nav ieguldījumu Grieķijā. Tāpat tirgus dalībnieki ir veikuši atbilstošu izvērtējumu un rēķinās ar iespējamiem riskiem dažādu scenāriju gadījumā, skaidro finanšu tirgus uzraugs.
Tāpat eksports no Latvijas uz Grieķiju ir neliels - ap 0,1% no kopējā apjoma. "Tāpēc Grieķijas notikumu ietekme uz Latviju galvenokārt ir netieša – tiek palēnināta eirozonas attīstība, kas ietekmē arī mūsu eksporta iespējas un attīstību,” vērtē LB ekonomiste Ieva Skrīvere.
Pēc viņas teiktā, eirozona ir mācījusies no krīzes un uzlabojusi institucionālo ietvaru, kā risināt problēmas, tostarp ir izveidots Eiropas Stabilitātes mehānisms.
Tāpat pozitīva ietekme ir īstenotajai aktīvu pirkšanas programmai, kas mazina Grieķijas notikumu iespējamo negatīvo ietekmi uz citu eirozonas valstu valdību procentu likmēm.
LB ekonomiste piebilst, ka Latvija nepiedalījās iepriekšējos Grieķijas glābšanas pasākumos - Latvijas valdība nav aizdevusi Grieķijai ne 2010. gadā, ne arī 2012. gadā.
Jau ziņots, ka eirozonas valstu finanšu ministri sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.
Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai šajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas.
Svētdien Eiropas Centrālā banka nolēma nepalielināt ārkārtas finanšu palīdzību Grieķijas bankām, bet saglabāt to esošajā līmenī.
Pēdējā laikā Grieķijas iedzīvotāji masveidā izņem naudu no bankām. Lielākajā daļā bankomātu nav naudas, bet pie tiem, kuros tā ir, veidojas lielas rindas.
Grieķijai ir nepieciešami finanšu līdzekļi, jo otrdien, 30.jūnijā, tai jāatmaksā 1,6 miljardi eiro Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).
Ja Grieķija kļūs maksātnespējīga, tiek pieļauta iespēja, ka tai būs jāatstāj eirozona.
