Panorāma

Panorāma

Panorāma

Jauni autortiesību noteikumi internetā

Virs ekonomikas melni mākoņi

Fiskālās disciplīnas padome: IKP augs lēnāk, bet darba tirgū – pārkaršanas simptomi

Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās virs savas potenciālās kapacitātes, tomēr iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums tuvākajos trīs gados kļūs lēnāks, taču tajā pašā laikā darba tirgū darbinieku trūkuma dēļ aug spiediens uz algām, kas savukārt var izdarīt spiedienu uz budžetu, intervijā Latvijas Radio pauda Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka.  

ĪSUMĀ:

  • Padomes prognoze: Nākamos 3 gadus izaugsme būs lēnāka, ap 3%.
  • Latvijas izaugsmi var ietekmēt starptautiskie riski, lēnāka izaugsme pasaulē.
  • Pašlaik pārkāršanas pazīmju nav, bet aug spiediens darba tirgū.
  • Algas aug strauji, bet produktivitāte atpaliek.
  • Latvijas izaugsmi var ietekmēt arī “Moneyval” rekomendācijas pildīšana.
  • Fiskālās disciplīnas padome iesaka aktīvāk apkarot ēnu ekonomiku.
  • Padome kritizē budžeta deficītu.

“Mēs augsim, bet laikam ne tik ļoti strauji kā pēdējo divu gadu laikā,” sacīja Šteinbuka.

Viņa atgādināja, ka gan 2017. gadā, gan 2018. gadā Latvijas izaugsme bija straujāka nekā daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs, 4% – 5%, “mēs augām virs savas potenciālās izaugsmes kapacitātes”.

Šteinbuka piebilda, ka prognozes ir nepateicīga lieta, taču padome lēš, ka nākamo trīs gadu laikā Latvijas ekonomika joprojām augs virs savas kapacitātes, taču izaugsme palēnināsies un būs aptuveni 3%.

To ietekmēs dažādi faktori, “galvenais, ar ko mums jārēķinās, ir starptautiskie riski”, mēs nevaram visu, ko saražojam paši patērēt, mēs mēģinām to pārdot partnervalstīm, “diemžēl vispār pasaules ekonomikas prognoze ir ne pārāk optimistiska, jo vairākas finanšu organizācijas arī nedaudz pazemināja savas prognozes”,  klāstīja Šteinbuka.

Viņa arī norādīja, ka pašlaik iekšzemes pieprasījums augs, jo strauji aug algas.

“Negribu teikt, ka nevajag celt algas. Vajag, bet vienlaikus jāaug produktivitātei,” norādīja Šteinbuka.  

Fiskālās disciplīnas padome

  • Latvijā darbu sāka 2014.gada 1.janvārī;
  • Šādas padomes izveidotas vai arī ir aktīvā izveides procesā visās ES valstīs un vairākās citās pasaules valstīs, kas ir ārpus ES. Padomes tiek veidotas pēc 2008./2010.gada smagās pasaules finanšu un ekonomiskās krīzes;
  • Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas nav pakļauta valstu valdībām vai parlamentiem, bet sniedz savu vērtējumu par fiskālās disciplīnas jautājumiem;
  • Galvenie padomes uzdevumi ir:

o   uzraudzīt valsts budžeta ietvara un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādes un izpildes atbilstību ilgtspējīgai un līdzsvarotai valsts finanšu pārvaldei;

o   sekot līdzi valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem, veicot neatkarīgu to novērtējumu;

o   novērtēt un publiskot ziņojumus par valsts fiskālās politikas ilgstspēju un izvērtēt, vai kādi no valdības lēmumiem nerada riskus ekonomikas attīstībai.

Viņa sacīja, ka pašlaik, vērtējot gan IKP izaugsmi, gan inflāciju, Latvijas ekonomikā nav pārkāršanas pazīmju, taču “ir spiediens no darba tirgus”, pietrūkst darbaspēka, bezdarbs ir ļoti zems, un, ja trūkst darbinieku, uzņēmēji ir gatavi maksāt vairāk, īpaši privātajā sektorā.

“No vienas puses ir spiediens uz algām, bet produktivitāte diemžēl atpaliek. [..] Pārkaršanas simptomātika vērojama tikai darba tirgū, bet spiediens ir uz algām, un caur algām ir uz budžetu,” skaidroja Šteinbuka.  

Šis spiediens ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus.

Lai risinātu naudas trūkumu budžetā, ir aktīvāk jāapkaro ēnu ekonomika. Ja varēsim vairāk iekasēt, varēsim vairāk tērēt, “es neieteiktu paaugstināt nodokļu likmes, bet galvenais ir iekasēt”, uzsvēra Šteinbuka.

Arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais LTV raidījumam “Rīta panorāma” atzina, ka padome nesaskata iespējas, ka budžetā pašlaik būtu resursi, lai varētu kāpināt darba samaksu; papildu līdzekļu nav, lai tos iegūtu, jāmazina izdevumi vai jākāpina ieņēmumi.

Platais norādīja arī uz papildu izaugsmes riskiem – Latvijas spēju ieviest Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendācijas.

“Mūsu ārzemju partneri vērtēs, cik labi mēs strādājam, lai novērstu naudas atmazgāšanu”, ja rekomendācijas nepildīs un Latvijai “liegs pieeju starp norēķinu sistēmām, tas būs ļoti smagi, tās ļoti smagi ietekmēs tās sfēras, kas Latvijas ekonomikai ir svarīgas, varēs ietekmēt spējas eksportēt un saņemt piegādāto produkciju”, kā arī Latvijas kredītreitingu un attiecīgi - spējas pārfinansēt esošo parādu, kas ir augsts, norādīja Platais.

Padome arī atzīmēja, ka valdība savā darbā nepietiekami pielāgo politiku ekonomikas ciklam, lai spēcīgas ekonomikas izaugsmes gados sagatavotos mazāk labvēlīgai attīstības fāzei.

Platais uzsvēra, ka Latvija 2018. un 2019. gada budžeta kontekstā kontrastē ar Lietuvu un Igauniju, kur budžets tiek veidots un izpildīts ar pārpalikumu, kamēr Latvijā ir budžeta deficīts. Tas viss Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, rezultējas arī straujākos ekonomikas izaugsmes rādītājos, kurus īstermiņā pozitīvi ietekmē budžeta bilances paliktināšanās.

“Budžeta bilanci pasliktina Latvijas lūgums Eiropas Komisijai atļaut atkāpi no budžeta bilances mērķa, lai veiktu veselības aprūpes reformu, kas vēl ir spēkā līdz 2019.gada beigām, un 2017.gadā pieņemtā nodokļu reforma, kas arī samazina nodokļu slogu un palielina neto ienākumus. Šie apstākļi izraisa straujāku izdevumu pieaugumu, salīdzinot ar pieļaujamo, un neļauj kāpināt izdevumus citām prioritātēm,” norādīja Platais.

Padome negatīvi vērtē valdības lēmumu nosegt negatīvo fiskālo telpu 2019.gada budžetā, pārvērtējot izdevumus pensiju un pabalstu izmaksai, ņemot vērā saņēmēju skaitu un vidējo pabalstu apmēru.

“Šādi izdevumi patiešām straujas ekonomikas izaugsmes gados var īstermiņā samazināties, jo bezdarbs var būt mazāks un ir lielāka motivācija strādāt, nevis pieprasīt pabalstus. Turpretī, ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, spiediens uz sociālo budžetu pieaugs un valdībai būs jāmeklē citas izdevumu samazināšanas iespējas, lai nosegtu līdzekļu iztrūkumu,” sacīja Platais.

KONTEKSTS:

Latvijas Banka pērn beigās paaugstināja Latvijas IKP pieauguma prognozes, lēšot, ka izaugsmes temps šogad būs 3,5%. Iepriekš tas lēsts 3% apmērā. Centrālā banka prognozēja, ka cenas šogad pieaugs par 2,9%.

Tikmēr Finanšu ministrija (FM) paaugstinājusi Latvijas šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi – iepriekš FM lēsa, ka Latvijas tautsaimniecība šogad pieaugs par 3%, bet saskaņā ar jaunāko prognozi IKP pieaugums šogad tiek lēsts par 0,2% procentpunktiem lielāks – 3,2% apmērā.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti