Priekšlikumus Latvijas Pašvaldību savienība ceturtdien sola nest uz Saeimu.
Pēc pagājušajā ceturtdienā nenotikušās Saeimas sēdes jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojektu steidzamības kārtā Saeima plāno sākt skatīt šīs ceturtdienas sēdē.
Lai gan likumprojekts jau iesniegts Saeimā, dienu pirms deputāti to sāk vētīt, Pašvaldību savienība sasauca speciālu domes sēdi, apzinot pašvaldību domas. Tās ir krasi atšķirīgas, jo jaunā kārtība paredz vairāk atņemt gan bagātajām, gan ne tik turīgajām pašvaldībām. Vienām tas bremzētu straujo attīstību, otrām liktu par to vairāk domāt pašām.
Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele no Latgales partijas stāstīja, ka Latgales pašvaldības gribētu, lai, aprēķinot pašvaldībai sniedzamo izlīdzināšanas fonda tiesu, tiktu ņemts vērā arī attālums līdz Rīgai. Pašvaldības arī prasa, lai jaunajam likumam plānotā viena gada vietā ir vismaz trīs gadu pārejas periods. Tāpat valsts tiek aicināta izlīdzināšanas fondā iemaksāt tikpat, cik visas pašvaldības kopā, nevis tikai trešdaļu summas.
“Konceptuāli atbalstījām, tikai lūdzam iespēju iekļaut attāluma kritēriju, jo attālums jāņem vērā, tas ietekmē saimniecisko darbību, tomēr transportam tie ir lieli izdevumi,” pauda Gendele.
Viņa arī norādīja, ka pašvaldības arī vēlētos, lai jaunā kartība nestātos spēkā 2016.gadā, bet gan pēc trīs gadiem, “varbūt uzlabosies situācija, un arī valsts vidējā termiņa budžetu pieņem uz trīs gadiem”, norādīja Gendele.
Pašvaldības arī rosina - ja pieaugs valsts budžeta ieņēmumu daļa, vajadzētu palielināt arī valsts dotācijas daļu izlīdzināšanas fondā.
“No Finanšu ministrijas neesam saņēmuši atbildi, bet šos pašus kritērijus iesniedzām Saeimas Budžeta komisijai, apzinoties, ka lielākas diskusijas būs Saeimā,” sacīja Gendele.
Jaunā kārtība Ludzas 12 miljonu eiro budžetu samazinātu par 5%, turpināja novada vadītāja Gendele. Par šo naudu varētu, piemēram, uzturēt vienu skolu.
Ja Saeima likumu pieņemtu pašreizējā redakcijā, nākamajā gadā lielākais zaudētājs būtu valsts bagātākais novads Garkalne, kam atņemtu par miljonu vairāk nekā līdz šim. Viļānu novada ieņēmumi saruktu par 334 tūkstošiem eiro, Babīte zaudētu 720 tūkstošus, bet, piemēram, Vārkavas novada ieņēmi saruktu par 81 tūkstoti eiro.
Cietīs lauku ceļi un attīstības projekti, brīdināja Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka, kas domē ievēlēta no «Vienotības» un «zaļzemnieku» apvienotā saraksta. Mazās pašvaldības tas dzīs izmisumā un darīs nabadzīgākas, uzskata Silicka.
“Mēs varam domāt par attīstību, bet tas nav godīgi. Esam piedāvājuši uzņēmējiem gan ēkas, gan atlaides, gan zemes, bet atbilde ir – “ko jūs, 300 kilometri līdz Rīgai, tas mums neinteresē”. Viss, ar to viss izsmelts!” stāstīja Silicka.
Pašvaldību savienības priekšlikumi Saeimai liecina, ka tā grib pasargāt gan bagātās, gan mazāk turīgās pašvaldības.
LPS vadītājs Andris Jaunsleinis skaidroja, ka nosacīti bagātākām pašvaldībām nevajadzētu atņemt pārāk daudz, lai neatņemtu motivāciju strādāt, bet “trūcīgam galam minimums būtu 90% līdz nepieciešamībai”.
Pašvaldību savienības priekšlikumi apkopoti vienā lapā, tai skaitā, piemēram, prasība valstij nodrošināt, ka pašvaldību ieņēmumi aug proporcionāli darba algas kāpumam valstī.
Jau ziņots, ka koalīcija vienojās tālāk virzīt jauno modeli, kas pašpalīdzības fonda naudu ļaušot sadalīt taisnīgāk. Paredzēts nabadzīgāko pašvaldību ieņēmumus tuvināt turīgākajām, taču vienlaikus piebremzēt bagāto pašvaldību attīstības tempus. Turklāt jaunajā kārtībā vairāk saņems tās pašvaldības, kas veicinās saimniecisko darbību.
