ES Revīzijas palātas eksperti: Uzlabojies ES naudas izlietojums

“Pēdējos divdesmit gados būtiski ir uzlabojies tas, kā tiek izlietota Eiropas Savienības nauda,” –  tā saka Eiropas Savienības Revīzijas palātas priekšsēdētājs Klauss Hainers-Lēne. Eiropas naudu dalībvalstīs arvien mazāk izšķērdē, jo cilvēki labāk saprot tās izmantošanas kārtību. Taču vēl tomēr ir  gadījumi, kad tiek konstatēta krāpšana.

Par Eiropas naudu izbūvēts gājēju ceļš ar milzu tāmi; vieni un tie paši mājdzīvnieki, par kuriem maksāts divreiz divās dažādās saimniecībās; zinātnieki, kuri izpētes projektos ir paredzējuši 24 stundu darba dienu mēnesi no vietas - tie ir tikai daži no piemēriem, kur Eiropas Savienības Revīzijas palāta savā praksē ir atklājusi krāpšanās gadījumus, taču to esot mazāk nekā situāciju, kad Eiropas nauda tik izlietota nepareizi sarežģītu likumu vai aprēķinu kļūdas dēļ.

"Lielākoties, manuprāt, tas notiek, jo likumi ir diezgan sarežģīti un cilvēkiem gluži vienkārši nav pietiekamas pieredzes, kā tos pielāgot, kā ar tiem tikt galā. Krāpšana negadās bieži. Katru gadu mums ir starp 11 un 20 aizdomīgiem gadījumiem, par ko mēs tūdaļ ziņojam Eiropas Komisijas Krāpšanas apkarošanas birojam “OLAF”, " sacīja Hainers-Lēne.

Revīzijas palāta projektus, kam piešķirta Eiropas Savienības nauda, pēta izlases kārtībā, jo visam 140 miljardu eiro lielajam Eiropas Savienības budžetam izsekot neesot iespējams. "Ja mēs runājam par Latviju, tad pēc mūsu pēdējo pārbaužu rezultātiem mēs varam pateikt, ka Latvijā ir izveidota laba fondu pārvaldes sistēma. Mēs vairāk fokusējamies uz kontroles sistēmu, un te man ir jāuzteic darbs, kas pēdējos gados tika veikts arī Finanšu ministrijā, tā saucamajā audita iestādē, kas tiešām ievērojami ir uzlabojusi Eiropas budžeta līdzekļu kontroli Latvijā, un mēs zinām, kaut gan neveicam auditu pa dalībvalstīm, ka neprecizitātes un kļūdas, ko Eiropas Revīzijas palāta joprojām konstatē ES budžetā, pārsvarā nenāk no Latvijas," pauda Eiropas Savienības Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs.

Hainers-Lēne norādīja, ka visriskantākās budžeta sadaļas ir tās, kurās ir viskomplicētākie likumi. "Tas ir ļoti raksturīgi strukturālo investīciju jomai, reģionālajai politikai, protams, kohēzijai, sabiedriskajiem iepirkumiem. Mums ir daudz labāki rezultāti lauksaimniecības tirgum, jo līdz ar tiešajiem maksājumiem kļūdas risks ir daudz ierobežotāks," tā eksperts.

Eiropas Savienības Revīzijas palāta  Eiropas naudas izlietojumu dalībvalstīs pēta jau 25 gadus, un pēdējos gados naudas izlietojuma pārvaldība esot būtiski uzlabojusies. "Mums bija deviņdesmitie gadi, kad kļūdu apmērs bija rakstāms divciparu skaitļos. Tagad tas ir 2,2% liels, kas, manuprāt, ir relatīvi labi, īpaši, ja salīdzinām ar starptautisku pieredzi kaut kur citur," atzina Hainers-Lēne.

Gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai kopumā revidentiem ir vairāki ieteikumi. "Piemēram, ja ceļat tuneli vai jaunu termināli ostā, ir nepieciešami ticami dati, ka tas tiešām ir vajadzīgs, lai iznākumā jums nebūtu skaista celtne, kas patiesībā nav vajadzīga, jo cilvēki, ekonomika to nepieņem. Šīs  ir jomas, kurās ne tikai Latvijai, bet kopumā visai Eiropas Savienībai ir jāuzlabo veids, kā tā rīkojas ar Eiropas Savienības naudu – ne tikai paņemot naudu, jo tā tur ir, bet ieguldot to tā, lai tai būtu pievienotā vērtība. Cilvēki kļūst ļoti dusmīgi, ja viņi redz jaunu infrastruktūru, ko patiesībā neviens neizmanto," skaidroja Hainers-Lēne.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti