„Pēc manā rīcībā esošas neoficiālas informācijas eirozonas finanšu ministri, kas vakar izstrādāja normatīvos aktus eiro ieviešanai Latvijā, ir vienbalsīgi atbalstījuši nemainīt pašreiz Latvijas Centrālās Bankas noteikto maiņas kursu, līdz ar to, ja neko būtisku nemaina visu Eiropas Savienības dalībvalstu finansu ministri gala lēmumā, ka,s visticamāk, tā arī būs, tad lata kurss pret eiro, mainot naudu jau pēc 1. janvāra saglabāsies līdzšinējais – tātad 70 santīmu par 1 eiro,” no Brisele Ziņo Ina Strazdiņa.
To arī īsi pirms sanāksmes apstiprinājis finanšu ministrs Andris Vilks.
„Nav nekāda pamata domāt, ka kurss būs savādāks es domāju, tas būs tieši tāds pats ar visiem sešiem cipariem aiz komata. Ir jānoraida kaut kādas baumas. Nevienu brīdi nevienam nav bijuši iebildumi šajos gados par valūtas kursu Latvijā, tāpēc slikti, ja kādam gribas ar šo jautājumu spekulēt. Mums ir jābūt mierīgiem, tāpat, ka tas ir bijis, tā arī paliks,” norāda Vilks.
Vakar Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks aizvadījis pēdējo tikšanos neeirozonas finanšu ministru grupā, un tas nozīmē, ka līdz pat gada beigām Vilks piedalīsies jau eirozonas finanšu ministru sanāksmēs, tiesa gan, vēl kā novērotājs un pēc tam jau kā pilntiesīgs loceklis.
Visas pārējās būtiskās pārmaiņas sāksies pēc 1. janvāra. Latvijai pienāksies izdevīgāki kredītprocenti, aizņemoties naudu ārpusē, Latvija varēs cerēt uz Eiropas Centrālās Bankas atbalstu finanšu grūtībās un Latvijas ekonomisko stabilitāti arī sargās tā sauktais Eiropas Stabilitātes mehānisms, kurā ikviena valsts, kas ir eirozonā, noteiktu grūtību gadījumā var smelties palīdzību. Taču Latvijai arī jārēķinās ar to, ka tai piecos gados būs arī jāiemaksā noteikta summa šajā stabilitātes fondā, tāpat kā citām eirozonas dalībvalstīm. Summu aprēķinās, ņemot vērā valsts lielumu un finanšu situāciju. Latvijas gadījumā tie varētu būt vairāk nekā 200 miljoni latu, kas samaksājami 5 gados.
Tāpat, Latvijai kā eirozonas valstij būs jāpakļaujas stingrākai budžeta tēriņu uzraudzībai no Briseles puses un regulāri jāatskaitās par budžeta izdevumu plāniem, kā arī neievērojot stabilu finanšu kursu un īstenojot pārsteidzīgu finanšu politiku, Latvijai varēs draudēt arī bargas finanšu sankcijas. Savā ziņā, kā saka eksperti, Latvija līdz ar eirozonu zaudēs savu finanšu suverenitāti un neviena valdība vairs nevarēs rīkoties ar budžetu tā, kā ienāks prātā, jo visu laiku Eiropas Komisija, Brisele tam sekos līdzi.
Finanšu ministrs Andris Vilks solījis, ka pēc eiro ieviešanas sāksies intensīvāka iedzīvotāju informēšanas kampaņa, kuras uzdevums būtu panākt lielāku iedzīvotāju atbalstu eiro, kas patlaban ir zems. Aktīva kampaņa gan medijos, cenšoties sasniegt katru iedzīvotāju, sāksies vasaras beigās.
Preses konferencei būs iespēja sekot līdzi arī tiešraidē http://video.consilium.europa.eu/webcast.aspx?ticket=775-979-13151.
Savukārt plkst.14.30 pēc Latvijas laika varēs vērot ES monetāro lietu komisāra Oli Rēna oficiālo paziņojumu - "http://www.consilium.europa.eu/homepage?lang=en".
