Pērnā vasara ASV un Eiropas Savienības tirdzniecības attiecībās iesākās uz negatīvas nots. Trampa administrācija pret Eiropas Savienību ieviesa tērauda un alumīnija tarifus, tā atbildēja ar tarifiem tādām amerikāņu eksporta precēm kā burbons un motocikli. Tramps piedraudēja ar papildu tarifiem Eiropas automašīnām. Taču jūlijā izdevās noslēgt pamieru vai vismaz iesaldēt tālāku situācijas saasināšanos. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers Vašingtonā tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Viņi vienojās, ka abas puses vedīs sarunas par tirdzniecības vienošanos un pa to laiku papildu tarifus viena pret otru neieviesīs.
Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesilija Malmstrēma piektdien Briselē paziņoja, ka Eiropas Komisija ir izstrādājusi plānus ierobežotam brīvās tirdzniecības līgumam ar ASV. Proti, Brisele ir gatava runāt par tarifu samazināšanu vai atcelšanu rūpnieciskajām precēm, tostarp auto. Malmstrēma norādīja, ka abu pušu tarifi attiecībā uz tām jau tagad ir salīdzinoši zemi - vidēji 3,5% līdz 5,2%, taču tirdzniecības apjomi iespaidīgi, tādēļ ieguvumi būs.
Tomēr Brisele šajās sarunās nevēlas iekļaut lauksaimniecības preces, kas ir jūtīga joma. To iekļaušana vienošanās panākšanu padarītu grūtu, teica Malmstrēma.
„Mēs ASV nepiedāvājam nekādas sarunas par lauksaimniecības produktu tarifu samazināšanu vai atcelšanu. Junkera un Trampa kopīgajā paziņojumā lauksaimniecības produktu tarifi nebija iekļauti. Viņi šo jomu atstāja malā, tāpat kā daudz citas, kuras varētu sagaidīt visaptverošā tirdzniecības nolīgumā. Mēs to darām, jo uzskatām, ka mūsu piedāvājums ir fokusēta tirdzniecības programma, par kuru var ātri vienoties. Tā transatlantisko tirdzniecību padarīs vieglāku un palīdzēs izvairīties no spriedzes saasināšanās mūsu tirdzniecības attiecībās. Tādēļ mēs nepiedāvājam atsākt visaptverošas brīvās tirdzniecības līguma sarunas ar ASV,” teica Malmstrēma.
Tiesa, ASV no savas puses pagājušajā nedēļā savos plānos iekļāva lauksaimniecības produktus, kā arī citas Eiropas Savienībai nepatīkamas prasības, kas sarunu tālāko procesu var sarežģīt. Vienlaikus Malmstrēma norādīja uz lietām, kur abu pušu intereses sakrīt un tirdzniecība uzlabojas. „Redzam pozitīvu attīstību attiecībā uz sojas pupiņām – to eksports no ASV uz Eiropas Savienību kopš vasaras palielinājies par 122%. Tāpat ir labas pazīmes par pieaugošu sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecību. Eiropas Savienība kopā ar Savienotajām Valstīm un Japānu arī strādā pie priekšlikumiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformām un nepieciešamību modernizēt noteikumus, lai risinātu jautājumus par negodīgu tirdzniecības praksi un citiem izaicinājumiem,” pauda Malmstrēma.
Eiropas Komisijas piektdien publicētais plāns vēl jāapstiprina Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai Briselei dotu mandātu sākt sarunas ar Vašingtonu.
