Deputātes priekšlikums paredz, ka visu Baltijas valstu zemnieki jau no 2014.gada saņems tikpat lielus tiešmaksājumus kā Rumānijas zemnieki, un līdz 2019.gadam Latvijas zemniekiem tie pieaugs krietni straujāk, nekā iepriekš piedāvāja Eiropas Komisija vai dalībvalstu vadītāji.
Pēc Spravņika sacītā, šis parlamenta lēmums ir pamats Eiropas Parlamenta un Padomes sarunām par budžeta galīgo variantu, kuras turpināsies vēl vairākus mēnešus.
"Šis EP balsojums ir ļoti nozīmīgs, jo tas rada juridisku un politisku pamatu nopietnām sarunām par Latvijas zemnieku tiešmaksājumu tālāku palielināšanu. Svarīgi, ka izdevās panākt četru parlamenta politisko grupu atbalstu šim priekšlikumam. Tagad mēs sekosim, lai budžeta sarunās šis parlamenta mandāts tiktu konsekventi ievērots," sacīja Kalniete, taču atgādināja, ka šis nav galīgais lēmums un pavisam drīz sāksies pēdējais sarunu posms starp visām iesaistītājām pusēm.
Kalnietes sagatavoto priekšlikumu bija parakstījuši 56 EP deputāti no visām lielākajām EP politiskajām grupām, to vidū Eiropas Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Džozefs Dauls un Latvijas deputāti Ivars Godmanis, Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere, Roberts Zīle, kā arī Alfrēds Rubiks.
Jau vēstīts, ka nākamajā ES daudzgadu budžetā, par kuru vienošanās ES samitā tika panākta 8.februārī, Latvijai tiešmaksājumiem paredzēti 1,7 miljardi eiro, tiešmaksājumu apmēru pakāpeniski palielinot līdz 196 eiro par hektāru 2019.gadā, kad tiktu sasniegts tāds pats līmenis, kā pārējās Baltijas valstīs un Rumānijā.
Pašlaik ES tiešmaksājumu apmērs Latvijai ir 95 eiro par hektāru, nākamgad tas paredzēts 109 eiro par hektāru, 2015.gadā - 127 eiro par hektāru, 2016.gadā - 144 eiro par hektāru, 2017.gadā - 161 eiro par hektāru, 2018.gadā - 178 eiro par hektāru un 2019.gadā - 196 eiro par hektāru.
