Pašlaik Latvijā Ministru kabinets ieviesis līdzīgus vispārīgos atbalsta mehānismus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Proti, no 1. janvāra līdz 30. aprīlim elektrības gala lietotāji atbrīvoti no sadales pakalpojumu un no obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) maksājumiem.
Papildus tam energoietilpīgo nozaru uzņēmēji var saņemt atpakaļ līdz pat 85% no pērn samaksātā OIK. Mājsaimniecībām tas, iespējams, būs jūtams atspaids, taču Latvijas Televīzijas aptaujātie uzņēmēji norādījuši – šādā veidā tiks kompensēta pavisam niecīga daļa no pieauguma.
SIA "Polipaks" izpilddirektors Artjoms Fokejevs norādīja:
"Tā atbalsta programma un atbalsta sistēma, ko piedāvā valsts. (..) Es teiktu, ka šis nav samērīgs atbalsts."
Savukārt SIA "Latgales dārzeņu loģistika" valdes loceklis Edgars Romanovskis pauda: "Mēs uzskatām, ka tā ir tāda savā ziņā ārkārtas situācija un varbūt šoreiz izņēmuma kārtā Zemkopības ministrija varētu lūgt Eiropas Komisiju (EK), līdzīgi kā plūdu vai citu ārkārtas situāciju gadījumā, kādu vienreizēju atbalstu tieši siltumnīcu sektoram."
Taču zemkopības un ekonomikas nozaru amatpersonas norāda – nekāds mērķēts atbalsts uzņēmumiem šobrīd neesot iespējams. To neļaujot Eiropas Komisija bažās par tirgus kropļošanu.
Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionāla apvienība) sacīja: "Ministrs, tiekoties ar [EK lauksaimniecības] komisāru [Janušu] Vojcehovski gan pagājušajā gadā, gan arī šogad, saņēma šo atbildi, ka atsevišķi valsts šādā veidā šo tirgu regulēt nedrīkst. "
Bet Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns norādīja: "Mēs esam bieži dzirdējuši aicinājumus izveidot šādus atbalsta instrumentus, bet jāsaprot, ka tie nav ne dienu, ne nedēļu jautājumi. Šis mehānisms ir, pirmkārt, izveidojami, otrkārt, saskaņojami Eiropas līmenī, un tikai tad, kad būs saskaņots, tad šādus instrumentus varēs ieviest."
Arī Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts uzskata – mērķētas subsīdijas energoresursu kāpuma dēļ nebūtu pareizākais risinājums.
"Energoresursu cenas saistībā ar ģeopolitisko situāciju, "zaļo kursu" ilgtermiņā pieaugs. Tādēļ sniegt īstermiņa atbalstu cenas kompensācijai – tas pēc savas būtības ir īsa laika problēmas risinājums," viņš teica.
Mērķētu subsīdiju vietā uzņēmējiem tiek piedāvātas programmas enerģijas ražošanai pašpatēriņam no atjaunojamajiem energoresursiem – šķeldas, vēja vai saules.
KONTEKSTS:
Šoziem vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmē arī apkures izmaksas. 2021. gads noslēdzās ar absolūtu elektroenerģijas cenas rekordu.
Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā jau bija atbalsts: elektroenerģijai tika uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs, tika palielināts atbalsts aizsargātajiem elektrības lietotājiem, vakcinētie seniori ziemas sezonas laikā saņem 20 eiro, samazināta obligātās iepirkuma komponentes likme un piešķirti papildu līdzekļi mājokļa pabalstiem.
