Valsts atbalsts tādiem kurināmiem kā briketēm un granulām būtisku ietekmi uz tirgu un šī kurināmā cenām neatstāj, norādīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
"Ir maldīgi domāt, ka cenu kāpums, ko mēs redzam no tā brīža, kad valdība sāka domāt un paziņoja par kompensāciju sniegšanu, ir saistīts ar kompensācijām. Tā tas nav. Latvijā cenu kāpums šiem abiem kurināmiem ir pat mērenāks nekā Vācijā, Austrijā un citos "premium" granulu tirgos," teica Klauss.
Savukārt attiecībā uz malku šobrīd populārākais valsts atbalsta veids ir tai malkai, kas ir iegādāta bez čeka.
"Tas tikai apliecina to, ka cilvēki malku ziemai sagādājuši jau savlaicīgi un vienkārši pierāda, ka viņiem ir malkas apkure, un cenšas dabūt atbalstu. Otrkārt, diemžēl malkas tirgus ir bijis viens no pelēkākajiem tirgiem no visiem koksnes produktiem. Tāpēc arī tur čeki īsti neeksistē un arī grūti sekot līdzi objektīvai cenu statistikai," sacīja federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Malkai cenas kāpums, pēc Klausa teiktā, ir apmēram četras līdz piecas reizes, jo izejmateriāla, proti, baļķa cena ir pieaugusi. Tāpat ievērojami dārgāk maksā arī granulas un briketes. Cenas uz augšu dzen ražošanas izmaksas, it īpaši elektrības jomā, kā arī pastiprinātais pieprasījums pēc koksnes kurināmā, un gatavojoties ziemai vajadzība nav atliekama.
"Pieprasījums un piedāvājums it kā fiziski ir līdzsvarā, un nav tā, ka būtu gaidāms deficīts, bet tajā pašā laikā psiholoģiski visi cenšas nopirkt pēc iespējas vairāk un gatavi arī maksāt. Pašizmaksas cenas pieaugums tiek pārnests uz pircēju.
Koksnes kurināmā cenas nav ilgtspējīgas. Tās ir pārāk augstas, un tās var salīdzināt ar 2007. gada nekustamā īpašuma burbuli. Tam burbulim kaut kad ir jāsprāgst, bet, kad tas notiks, ir ļoti grūti prognozēt," sprieda Klauss.
Pagaidām nav signālu, ka tas varētu notikt tuvākajos mēnešos. Klauss prognozēja, ka tas varētu notikt nākamā gada sākumā.
Arī Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs ir pārliecināts, ka valsts atbalsta ietekmes uz koksnes kurināmā cenu nav, jo ir citi faktori, kas to ietekmē, piemēram, karš vai cilvēku rīcība krīzes situācijā.
"Ka [cilvēkam] liekas, – labāk nopirkšu vairāk un būs ilgākam laikam, un tad veidojas paniska pirkšana, kurai loģiski ir grūti rast izskaidrojumu. Ja mēs paraugāmies, kas Latvijā ir no šim ilgtspējīgiem koksnes resursiem, tad mums nav ne mazāko bažu par to, ka fiziski mums pietrūktu malkas, granulas vai brikešu," skaidroja Palejs.
Tas ir psiholoģisks fenomens, ka cilvēkiem šķiet, – grūtā brīdī ir jāpērk daudz, un tad veidojas straujš pieprasījuma kāpums. Palejs uzsvēra – Latvijas kurināmā resursi ir vairākas reizes lielāki, nekā mums ir nepieciešams izmantot.
"Šī situācija ir radusies ažiotāžas dēļ, bet ir skaidrs, ka pēc šī grandiozā kāpuma varētu nākt vēl grandiozs cenas kritums. Jautājums tikai, kad tas būs un kas būs tie faktori. Viens no tādiem droši vien, visticamākais, spēcīgiem faktoriem varētu būt, ja beigtos karš.
Vēlams pat ar Ukrainas uzvaru. Visticamāk, tad visa ražošanas nozare būtu lielās grūtībās ar realizāciju, un cena varētu nokrist zem kaut kāda nulles līmeņa. Tad ražotājiem būtu grūti izdzīvot vai arī kaut ko pārdot," sprieda Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Līdz ar kurināmā cenas straujo kāpumu cilvēki cenšas iegūt malku dažādos veidos, arī paši mežā to lasot. "Latvijas Valsts mežos" (LVM) dubultojies atļauju skaits ciršanas atlieku iegūšanai.
"Iepriekšējos gadus vidēji šādas atļaujas iegūt ciršanas atliekas izrakstījām 2000, bet šogad šādu apjomu mēs sasniedzām jau pusgada laikā. Tas nozīmē, ka ir divas reizes lielāks pieprasījums. Piedāvājums mums nav mainījies un, es domāju, ka noteicošais ir malkas cena tirgū, kas ir divas reizes dārgāka nekā iepriekš. Cilvēki to nevar atļauties un ir izvērtējuši, ka varbūt viņu dzīves vietas tuvumā ir kāda cirsma, kur iespēja savākt [kurināmo], tad tas viņiem ir izdevīgāk un lētāk. Bet tas ir paša fizisks darbs, kas, protams, nav viegli," teica LVM pārstāvis Guntis Ščepaniks.
Viņš piebilda, ka atļaujas LVM izraksta bez maksas un cirsmas pārpalikumus atļauts vākt tikai pašpatēriņam.
