Jaunu gāzes katlu uzstādīšanas atļaujas no 2026. gada 1. janvāra netiks izsniegtas, ja tam nebūs atbilstoša ekonomiskā pamatojuma aprēķina. Atļaujas var izmantot piecus gadus no izsniegšanas, tātad katlus varēs uzstādīt līdz 2031. gadam.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā, jau līdz šim bija pieņemti noteikumi par gaisa piesārņojumu teritoriālo zonējumu, savukārt no 2019. gada ir spēkā prasības pret akmeņogļu izmantošanu apkurei visās pilsētas zonās.
Kopā noteiktas trīs zonas – atkarībā no piesārņojuma daudzuma un ņemot vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību.
Pirmās divas zonas ir noteiktas pilsētas centrā un tā tuvākajā apkārtnē – Teikā, Čiekurkalnā, tuvējā Pārdaugavā, Āgenskalnā, Bieriņos, Atgāzenē un citviet. Pārējā Rīgā noteikta trešā zona.
Jaunie noteikumi paredz, ka visās zonās būs aizliegts uzstādīt siltumapgādes sistēmas iekārtas, kurās izmanto akmeņogles, brūnogles, kūdru un šķidro kurināmo, tai skaitā dīzeļdegvielu.
Izmaiņas izjutīs tie iedzīvotāji, kuri būvē jaunu ēku vai veic apkures katlu nomaiņu.
Prioritāte tiks dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju siltuma avotiem.
Noteikumi neskars malkas krāšņu īpašniekus, biomasas kurināmā, gāzes katlu īpašniekus, kas neplāno un kuriem nav iespēju šobrīd mainīt savas apkures iekārtas, kā arī visus, kas izmanto centrālo apkuri.
Noteikumi tiks piemēroti brīdī, kad būs nepieciešams saņemt atļauju no Siltumapgādes jautājumu komisijas par jaunas apkures iekārtas uzstādīšanu.
Kā skaidro pašvaldībā, pilsēta ir noteikusi mērķus gaisa kvalitātes uzlabošanai un klimata pārmaiņu mazināšanai. Lai nebūtu jāveic uzstādīto iekārtu neplānota nomaiņa, pakāpeniski paredzēts pāriet uz atjaunīgajiem energoresursiem.
