Ar pāreju uz eiro nekādu būtisku problēmu nav, un visas iesaistītās puses ir gandarītas par līdz šim paveikto - tāds bija galvenais Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas, komercbanku un citu iesaistīto pušu vēstījums Saeimas deputātiem. Jau šobrīd veikalos aptuveni 80% pirkumu notiek par eiro. Tomēr iedzīvotāju rīcībā joprojām ir vairāk latu nekā eiro, uzsver Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Andris Ruselis:
„Mēs varētu teikt, ka prognoze ir, ka nedēļas beigās - apmēram piektdien - latu un eiro apgrozībā apmēram būs līdzsvarā. Tas, ka norēķinos bieži vien jau ir eiro, tā ir cita lieta. Bet tas, kas ir, kā mēs sakām- uz rokām ārā."
Ruselis cer, ka nākamnedēļ, kad beigsies vienlaicīgās apgrozības periods, tiks samainīts lielākais latu daudzums. Iespējams, pat ap 90%.
Lielā mērā gludu pārēju uz eiro nodrošināja arī tas, ka daudzi iedzīvotāji decembra beigās ieskaitīja savu skaidro naudu bankas kontos. Tādēļ 1. janvārī latu skaidrā naudā iedzīvotājiem bija krietni mazāk kā parasti.
Līdz ar to arī bankās garu rindu pašreiz gandrīz nav. Tās veidojas tikai atsevišķos gadījumos, kad cilvēki nāk mainīt lielu sīknaudas daudzumu, saka Komercbanku asociācijas ekonomiste Žanete Glaudiņa.
„Mēs Komercbanku asociācijā tiešām esam gandarīti gan par mūsu biedru paveikto, gan par banku klientu reakciju. Iedzīvotāji nedrūzmējas bankās, mēs neredzam rindas, viņi ir saprotoši. Iedzīvotāji pareizi lieto finanšu instrumentus, norēķinos vairāk izmanto maksājumu kartes un skaidru naudu izmanto tikai gadījumos, kad ir vajadzīgi pirkumi par nelielām summām," secina Glaudiņa.
Tomēr Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs no Nacionālās apvienības uzskata, ka sabiedrībai nav pietiekami skaidrots par dažādu valstu eiro monētu izskatu. Tādēļ, ieraugot eiro monētas aizmugurē, piemēram, Somijas, Austrijas vai Maltas attēlu, iedzīvotājiem var rasties šaubas vai monēta ir īsta. Tomēr Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners piebilst, ka mēģināt iegaumēt visu valstu eiro monētu attēlus nemaz nav vērts:
„Tas monētu daudzums pa 10 gadiem, kopš eiro pastāv, un daudzveidība ir tik tālu pieaugusi, ka es nevaru iedomāties cilvēku, kurš no galvas var atcerēties visus šos attēlus. Tieši tādēļ viena eiro puse ir vienāda. Un es domāju, ka, paskatoties uz šo kopējo eiro pusi, arī ir jāizdara izvēle, vai tā ir īstā nauda vai nē."
Savukārt, ja runā par banknotēm, tad tās apgrozībā, it sevišķi bankomātos, apzināti tika laistas mazlietotas, nevis pilnīgi jaunas, saka Ruselis:
„Tās pilnīgi jaunās paciņas - viņas tomēr var, es pasvītroju, var salipt un tad iestrēgt bankomātā. Un tad jūs nevarat dabūt neko vairs ārā. Un tādēļ drošāk (un ar latiem tāpat bija), kā mēs sakām, svaigu naudu nedot bankomātiem."
Piektdien Rīgā ieradīsies augstākās Eiropas Savienības amatpersonas, tostarp Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Savienības Padomes vadītājs Hermans van Rompejs, lai svinīgi atzīmētu eiro ieviešanu Latvijā.
