„Kādā veidā tas ir noticis, izskatās, maigi izsakoties, vismaz dīvaini," tā vērtējot, vai valstij bija tālredzīgi galvot kredītu, sacīja ekonomists.
Viņš norādīja, ka ir būtiski skatīties, par ko un kādā veidā valsts galvo: "Ja taisnība ir tas, kā daži zinātāji apgalvo, ka lēmums par galvojumu pieņemts faktiski Saeimā, tad tas drīzāk ir absurda variants. Jo par tādām summām, par kādām šis galvojums tika piešķirts, notiek ļoti rūpīga izpēte, sākot no uzņēmuma ekonomiski pamatota biznesa plāna. Otrs – par kvalitatīvu uzņēmuma pārvaldi, sākot no izpētes par īpašniekiem, vadītājiem, kas ir padomē, valdē, viņu profesionālais līmenis, sabiedriskais prestižs jau daudzu gadu laikā. Jo tas faktiski ir lielākais Latvijas rūpniecības uzņēmums,” skaidroja ekonomists.
Tāpat Osis vērsa uzmanību uz lēmuma pieņemšanas procedūrām – kas un kādā veidā pieņēma lēmumus, kas kuram atskaitās, kas un ko kontrolē. Spriežot no medijos pieejamās informācijas, tas neesot analizēts, uzsvēra ekonomists. „Tas izskatās ļoti vieglprātīgs, netālredzīgs lēmums,” atzīmēja Osis.
Osis arī norādīja, ka pašlaik cerības uzņēmuma problēmu risināšanā saistītas ar ārvalstu investora atrašanu, kas varētu nopirkt „Liepājas metalurgu” vismaz par to summu, ko valdība ir garantējusi un par ko valdībai ir saistības. Tādā veidā šīs saistības tiktu kompensētas. „No investora viedokļa tas nozīmētu „Liepājas metalurgu” nopirkt praktiski par neko, izņemot parādus, ko vajadzētu samaksāt valdībai un citiem kreditoriem,” sacīja Osis.
Tāpat Osis vērtēja, ka investora piesaistīšana „Liepājas metalurgam”, nosakot, ka valsts vēlas kompensēt savas saistības, šajā brīdī varētu būt diezgan sarežģīta. Viņš domā, ka labāk būtu bijis nogaidīt izdevīgāku brīdi, jo situācija ekonomikā, tirgos ir sarežģīta, Eiropā valda stagnācija. Un esot iespējama arī stagnācijas padziļināšanās līdz pat krīzei.
