Stratēģiski nozīmīgie griķi arī ir kļuvuši dārgāki. Cena – 5,86 eiro par kilogramu. Ja skatītos uz vidējām cenām, tad pagājušajā gadā kilograms griķu maksāja vidēji 2,65 eiro, taču šogad vidēji 4,11 eiro. Tas ir gandrīz divreiz vairāk.
Runa ir par vidējo cenu salīdzinājumu šā gada un pagājušā gada aprīlī. Patēriņa cenas Latvijā kāpj straujāk nekā pārējā eirozonā. Saskaņā ar "Eurostat" datiem šā gada aprīlī vidējais cenu kāpums eirozonā bija 7,4%, tikmēr Latvijā – vairāk nekā 13%. Tas galvenokārt ir skaidrojams ar to, ka Baltijas valstu iedzīvotāju ienākumu līmenis ir salīdzinoši zemāks, nekā citās eirozonas valstīs.
"Līdz ar to mēs vairāk no saviem ienākumiem tērējam pārtikai, siltumam, enerģijai, degvielai, proti, pamatvajadzībām.
Tā ka mēs vairāk tērējam tām precēm, kur cenas aug straujāk," skaidroja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Latvijas Televīzijas sastaptie rīdzinieki cenu izmaiņas izjūt dažādi.
Ināra: "Nu, kurš gan nejūt? Bet nu, kā uz to paskatās. Tam taču ir savs pamatojums."
Jānis: "Minimāli diezgan. Ir kaut kādas atsevišķas lietas, kam var just krietni. Degviela un tā tālāk. Bet tā manām sadzīves lietām ne pārāk."
Ruta: "Ikdienas pārtikas produkti, protams. Piena produkti visi ir ļoti dārgi, maizīte ir ļoti dārga. Nesalīdzināmi, kā bija.
Vitālijs: "Piens agrāk maksāja zem eiro. Tagad vispār krējums pāri par eiro. Kefīrs, viss. Visas cenas ceļas. Kas rudenī būs?"
Atbildēt uz šo jautājumu ekspertiem pagaidām ir grūti. Taču viņi ir vienisprātis, ka kāpums tik drīz neapstāsies.
Āboliņš prognozēja cenu pieaugumu pārtikai vēl apmēram 20–25% robežās. Turklāt globālās energoresursu cenu svārstības līdz galam vēl nav atspoguļojušās patēriņa cenās Latvijā.
"It sevišķi to mēs varam novērot ar enerģijas cenām, kad bija valsts atbalsts enerģijas cenu kāpumam, kas inflācijas datos šo kāpumu mazināja. Taču tagad, valsts atbalstam samazinoties, mēs atkal redzēsim šo kāpumu," atzina Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis ir pārliecināts, ka nedrīkst par zemu novērtēt Covid-19 ietekmi.
"Visticamāk, rudenī varam sagaidīt arī jaunu uzliesmojumu. Jautājums, cik tas lielā mērā varētu pastiprināt šo sarežģījumu. Bet ir skaidrs, ka attiecībā gan uz pārtikas cenām, gan uz enerģijas cenām ir sagaidāmi diezgan sarežģīti mēneši vēl priekšā," atzina ekonomists.
