Rīta Panorāma

"Spodrē manu dvēselīti" Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Rīta Panorāma

Ko no pašvaldības sagaida no valdības?

Studijā ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis

Ekonomikas ministrs: No visām ES valstīm sankcijas pret Krieviju vissmagāk jutīs Latvija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Krievija ir ļoti nozīmīgs Latvijas ekonomiskais partneris, un tāpēc iespējamās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, kuras provocē Maskavas agresija Krimā, vissmagāk ietekmēs Latviju, taču  neko nedarot, nākotnē cena var būt lielāka, intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija).

Viņš piekrita, ka Latvijai jādomā par savām ekonomiskajām interesēm, taču ”jāredz kopējā bilde”, piemēram, pirms 25 gadiem „mēs dzīvojām ar pārliecību, ka šādi konflikti nav iespējami”, bet tagad ir cita situācija.

Ministrs norādīja, ka situācija mainīsies arī, ja Krievija tomēr neanektēs Krimu, jo pēc šī saspīlējuma valstis vairāk ieguldīs aizsardzībā, līdz ar to mazāk tērēs citiem mērķiem.

„Ja rajonā pieaudzis noziedzības līmenis, jātērē nauda stiprākām durvīm, mazāk naudas citam, uz to var skatīties ar nožēlu, bet no mums neatkarīgu iemeslu dēļ tāda tā pasaule kļuvusi” salīdzināja ministrs.

Viņš arī atzina, ka  Latvija ir atkarīga no ekonomiskās sadarbības ar Krieviju, īpaši pārtikas un lauksaimniecības nozare, šīs nozares īpatsvars kopējā eksportā uz Krieviju ir 4% - 6%. Tāpat Latvija pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm, un 70% no visiem tranzītpārvadājumiem ir no Krievijas, sacīja ministrs.

Viņš uzsvēra, ka katrā no šīm nozarēm Krievijai ir iespēja piemērot sankcijas, ko nesauks par sankcijām, piemēram, pārtikas eksportu var ierobežot, manipulējot  ar sanitārajām prasībām, gāzes piegādēm iespējams vienpusīgi atcelt pašlaik Latvijai piemēroto atlaidi, nenosaucot par sankcijām.

Latvijai ir vislielākā saistība ar Krieviju, un, ja būs ES sankcijas, „mēs jutīsim to visvairāk”, bet ja neko nedarīs, pēc gadiem cena var būt lielāka, tā ir smaga izšķiršanās, atzina ministrs.

Jau ziņots, ka otrdien Krimas parlaments pasludināja Krimas un Sevastopoles neatkarību, paredzot, ka pēc 16.marta referenduma, ja tajā tiks atbalstīta pievienošanās Krievijai, jaunā neatkarīgā valsts lūgs Krieviju uzņemt to savā sastāvā.

Kijeva un starptautiskā sabiedrība jauno Krimas varu un arī iecerēto referendumu neuzskata par leģitīmu. Tikmēr Krimā aizvien aktīvāk darbojas bruņotie vīri formās tērpos bez atpazīšanas zīmēm. Daži no viņiem medijiem nemaz neslēpj, ka ir Krievijas karavīri, taču oficiāli Maskava noliedz sava karaspēka klātbūtni Krimā un apgalvo, ka tie esot Krimas pašaizsardzības vienību dalībnieki.  Viņi ieņēma vairākus stratēģiskus objektus, tai skaitā Simferopoles lidostu

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti