Eiropas Savienības Tiesa trešdien sanāca uz pirmo sēdi, kas sasaukta pēc ECB iesnieguma un kurā tika izskatīts jautājums par LB prezidentam Ilmāram Rimšēvičam noteikto aizliegumu pildīt amata pienākumus. Rimšēviču tur aizdomās kukuļošanā, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) viņam noteicis drošības līdzekli, kurš liedz pildīt LB prezidenta un ECB padomes locekļa pienākumus.
ECB vēlas, lai atjauno Rimšēviča pilnvaras pieņemt lēmumus par eirozonas monetārās politikas jautājumiem un banku uzraudzību. Izņēmums varētu būt jautājumi banku uzraudzības jomā, kas saistīti ar Latviju. “Reuters” ziņo, ka ECB pārstāvji tiesā norādījuši - Rimšēviča nepiedalīšanās padomes sēdēs var apdraudēt Centrālās bankas reputāciju un kavēt lēmumu pieņemšanu.
Pagaidām nav zināms, kad ES Tiesa paziņos lēmumu šajā lietā.
KONTEKSTS:
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Otrs šajā lietā aizdomās turētais ir uzņēmējs Māris Martinsons. Rimšēvičam kriminālprocesā noteikti drošības līdzekļi – aizliegums pildīt Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumus un arī izbraukt no valsts. Latvijas Banka informēja, ka līdz ar to viņam liegts pildīt ar darbu Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomē saistītās funkcijas. ECB gan lūdza Eiropas Savienības Tiesai izvērtēt, vai Rimšēvičs var vai nevar pildīt pienākumus ECB padomē.
“De facto” ziņoja, ka KNAB sāktais kriminālprocess pret Rimšēviču ir saistīts ar 2013.gada notikumiem un šobrīd likvidējamo "Trasta komercbanku". Pats Rimšēvičs paziņoja, ka viņš ir kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi.
