Ēdināšanas nozare prasa ātru lēmumu par darba atsākšanu un ilgstošu valsts atbalstu

Restorānu vadītāji aicina nekavējoties lemt par ēdināšanas nozares darbības atsākšanu pēc “lokdauna”, kā arī nodrošināt ilgstošu valsts atbalstu, informēja Latvijas Restorānu biedrībā (LRB).

Biedrības vadītājs Jānis Jenzis rosina, ka valsts atbalsts nozarei jāsniedz līdz ārkārtējās situācijas beigām 11. janvārī, kā arī gadu pēc tam, kamēr nozare atveseļojas.

Biedrībā norādīja, ka netika sagatavots viesmīlības nozares darbības un arī atbalsta plānu rudens un ziemas sezonai, paredzot skaidrus nozares darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas un vakcinācijas aptveres apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumu tūlītēju sniegšanu. 

"Neraugoties uz vairāk nekā 95% darbinieku vakcināciju, Latvijas ēdināšanas nozare atkal ir dīkstāvē un neziņā par nākotni, kad un kādā apmērā uzņēmēji un darbinieki saņems valsts solīto atbalstu. Vēlamies atgādināt, ka rēķini un algas uzņēmējiem ir jāmaksā regulāri, un arī darbiniekiem nauda ir vajadzīga katru dienu!" uzsvēra Jenzis.

LRB aicina atbildīgās ministrijas iepazīties ar citu Eiropas valstu pieredzi un pārskatīt epidemioloģiskās drošības prasības ēdināšanas uzņēmumiem, lai pēc 15. novembra nozare varētu atsākt darbību “zaļajā režīmā” pilnā apmērā. Biedrībā arī aicina izstrādāt jaunu ēdināšanas nozares darbības plānu vismaz tuvākajiem sešiem mēnešiem. 

Tā kā rit jau otrais Covid-19 pandēmijas gads un nozares darbs ir ierobežots, tā grib valsts atbalstu vismaz līdz 2022. gada pavasarim. Nozares prasības ir šādas:

  • līdz 15. novembrim valstij ir jānodrošina: apgrozāmo līdzekļu granti 60% (nevis 30%) apmērā; algu subsīdijas daļēji strādājošajiem darbiniekiem; dīkstāves pabalsti darbiniekiem, kuriem šajā periodā nav iespējams nodrošināt darbu; nodokļu maksājumu atlikšana; darba nespējas lapu apmaksa no valsts; valsts un pašvaldību telpu nomas maksas atlaides piemērošana;
  • līdz 15. janvārim valstij ir jānodrošina: iespēju ēdinātājiem atsākt darbu “zaļajā režīmā” pilnā apmērā; apgrozāmo līdzekļu granti 30% apmērā; algu subsīdijas daļēji strādājošajiem darbiniekiem; nodokļu maksājumu atlikšana; darba nespējas lapu apmaksa no valsts; valsts un pašvaldību telpu nomas maksas atlaides piemērošana;
  • vismaz līdz aprīlim valstij ir jānodrošina iespēja ēdinātājiem strādāt “zaļajā režīmā” pilnā apmērā; nodokļu maksājumu atlikšana; darba nespējas lapu apmaksa no valsts; valsts un pašvaldību telpu nomas maksas atlaides piemērošana.

Jenzis uzsvēra, ka konceptuāli ir jābūt skaidrībai, ka valsts atbalsts nozarei turpināsies tik ilgi, kamēr pastāvēs jebkādi uzņēmējdarbības ierobežojumi. Savukārt nozares atveseļošanās stimulēšanai vidējā termiņā Latvijai ir jāseko 21 Eiropas Savienības valstu piemēram, līdz Covid-19 pandēmijas beigām ēdinātājiem piemērojot pazemināto PVN likmi.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 30 tūkstošus cilvēku. LRB aprēķināja, ka tie ir 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā. Viesmīlības uzņēmumi ir nozīmīga tūrisma nozares, kas veido 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, sastāvdaļa. 

LRB norādīja, ka Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā, pirms Covid-19 pandēmijas, Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro. Arī Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā nozare nodokļos valstij samaksāja vairāk nekā 100 miljonu eiro, vairāk nekā saņēma valsts atbalstu veidā, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas dati par 2020. gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt