Deputāti nevienojas par ierobežojumiem lauksaimniecības zemes iegādei «vienās rokās»

Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē trešdien tomēr neizdevās līdz galam vienoties par grozījumiem trešajam lasījumam likumā par lauksaimniecības zemes privatizāciju. Tomēr daudzu lauksaimnieku gaidīto likuma grozījumu apstiprināšana, visticamāk, aizkavēsies vien uz neilgu. Iespējams, tuvākajā laikā Saeima izlems arī par grozījumiem, kuriem varētu būt arī ilgtermiņa ietekme uz kopējo lauksaimniecības nozares struktūru.  

Lai gan Saeima iepriekšējā lasījumā likumā par lauksaimniecības zemes privatizāciju paredzēja, ka viena īpašnieka īpašumā nevarēs nonākt vairāk par 2000 hektāru, trešdienas Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē aizvien vairāk izskanējis atbalsts vēl stingrāka ierobežojumam 500 hektāru apjomā vai arī kārtībai, ka papildus ierobežojumus varētu noteikt pašvaldības.

Ierobežojums 500 hektāru apjomā jau nozīmē ievērojami lielāku politisko izšķiršanos, skaidroja viens no likuma grozījumu autoriem, deputāts Edvards Smiltēns („Vienotība”).

Viņš norādīja, ka ar ieceri ierobežot lauksaimniecības zemes īpašuma maksimālo platību līdz 500 hektāriem deputāti vienā dienā mēģina atrisināt jautājumu, par kur jau desmit gadus nav tikusi skaidrībā arī zemkopības ministrija -  kāda būs lauksaimniecības struktūra Latvijā.  

Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševiča (RP) neslēpa, ka aizstāv 500 hektāru ierobežojuma ieviešanu, jo, kā liecina statistika, šādam ierobežojumam būtu pozitīva ietekme arī uz nodarbinātību lauku reģionos.  

Viņa atgādināja, ak saskaņā ar statistiku mazajās saimniecībās (līdz 500 hektāriem) uz 100 hektāriem ir nodarbināti četri cilvēki, bet lielajās saimniecības – tikai viens cilvēks, tāpēc šī izšķiršanās būtu arī par nodarbinātību laukos un reģionu attīstību. 

Taču vairāki ierobežojumu pretinieki pauda, ka zemes iegādes apjoma ierobežojumi ir rūpīgi jāvērtē no Satversmes viedokļa.

Deputāts Dzintars Zaķis („Vienotība”) aicināja kolēģus precīzi nodefinēt, ko ar šiem ierobežojumiem grib sasniegt un vai izvēlētais veids ir efektīvākais un mazāk kaitīgais, jo var „ieberzties Satversmes tiesā”, kurā normu varētu  apstrīdēt un nāksies to atcelt.

Tāpat zaķis ieteica ietvert likumā atrunu par Zemes fondu, pretējā gadījumā arī valsts izveidotais fonds nevarēs uzpirkt lauksaimniecības zemi. 

No 1.maija spēku ir zaudējuši līdzšinējie lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumi, tāpēc lauksaimnieki cer, ka jaunie ierobežojumi tiks ieviesti pēc iespējas ātrāk. Šobrīd joprojām saglabājās iespēja, ka likuma grozījumi varētu tikt apstiprināti vēl pirms Saeimas brīvdienām vasarā, jo nākamā Tautsaimniecības komisijas sēde, kurā tiks turpināts darbs pie grozījumiem, paredzēta jau ceturtdien. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti