Visciešākā sadarbība ar Baltkrieviju pēdējo gadu laikā izvērtusies Latgales reģiona attīstības aģentūras un vietējo pašvaldību darbiniekiem, realizējot dažādus pārrobežu projektus, kuros iesaistījušās vairākas valstis.
„Mēs esam sadarbībā ar baltkrievu partneriem un lietuviešu partneriem realizējuši Līvānos stikla muzeja piebūves celtniecību. Bijuši dažādi tūrisma projekti,” stāsta Līvānu novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers.
Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko uzskata, ka šī sadarbība, kas izdevīga abām pusēm, ir jāturpina: ”Latvija Baltkrievijai ir svarīgs tranzīta ceļš, tas Latvijas ekonomikai arī ir svarīgi. Tā ir darba vietas. Mēs plānojam nostiprināties Latvijas ostās, iegādāties infrastruktūru un sākt būvniecību sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem, lai mums būtu savs punkts no kurienes varētu sūtīt baltkrievu kravas tālāk.”
Savukārt Latvijas-Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis uzskata, ka abu valstu ekonomiskās attiecības pagaidām nav tik veiksmīgas un valdībai būtu jāpievērš lielāka uzmanība, lai tās attīstītu. „Miljons tonnu atstāj 10 miljonus eiro tajā valstī, caur kuru viņa aiziet pasaules tirgū. Lietuvieši savu Klaipēdu ir sen nosaukuši, ka tā ir baltkrievu osta, un viss uz turieni arī aiziet. Kāpēc nevar nākt uz Latviju?” jautā Čepānis. „Tāpēc, ka mēs esam muļķi…”
Foruma laikā darbojās izstāde, kur pašvaldības demonstrēja savu investīciju piedāvājumus, bet uzņēmēji savu produkciju. Pēdējo gadu laikā gan Latvijā, gan Baltkrievijā pieaug ieguldīto investīciju apjoms, taču abu valstu sadarbību kavē vairāki faktori, uz kuriem norāda Latgales reģiona attīstības aģentūras direktors Māris Bozovičs: „Šobrīd es nosauktu administratīvo slogu projektu īstenošanā, kas ļoti kavē vairāku aktivitāšu īstenošanu pēc būtības un nevajadzīgi tērē projektu komandu laiku.”
Otrajā Latvijas-Baltkrievijas sadraudzības pilsētu forumā piedalījās 338 dalībnieki no 40 pašvaldībām, kā arī uzņēmēji no abām valstīm.
