"Parasti šeit būtu jau atvesti pirmie tomātu stādi no Somijas, šeit arī jau lidinātos kamenes un viss notiktu, visa gatavošanās jaunajai dārzeņu sezonai, bet šobrīd šeit ir tukšums," SIA "Rītausma" dārzeņu siltumnīcu saimniece Lāsma Bekina stāstīja, ka pirmā tomātu raža Jēkabpils novada Salas pagasta siltumnīcās ierasti ir aprīļa beigās, bet jau pērn energoresursu krīzes dēļ uzņēmums audzēšanu atlika un dārzeņus tirgot sāka vien jūnijā. Arī šogad tomātu un gurķu stādi siltumnīcās vēl nav dārgās apkures dēļ.
"Pērn tās izmaksas par siltumu bija pircēju maciņam nepavelkamas, kur nu vēl mūsu maciņam. Lai mēs izaudzētu to, ko varam realizēt, tas bija nereāli," teica Bekina.
Jautāta, vai jau pērn samazināja arī audzētā apjomu, "Rītausmas" dārzeņu siltumnīcu saimniece sacīja: "Mēs samazinājām apjomu un arī saīsinājām sezonu. Apgrozījums pērn saruka par 30%. Šobrīd mums atkal ir aktuāls jautājums, kad sākt apkures sezonu siltumnīcās."
Visām "Rītausmas" siltumnīcām patlaban ir gāzes apkure. Turklāt puse platību ir novecojušās stikla būvēs, tātad arī ar lielākiem siltuma zudumiem.
"Šī ir 80. gados būvētā siltumnīca. Tā ir nokalpojusi, viņa ir daudz zemāka un arī šeit var just, ka ir daudz vēsāks. Tas ir kā caurā šķūnī, kur siltums iet ārā pa visām malām un tu nevari uzturēt vajadzīgo temperatūru. Un arī tehnoloģiski mēs šeit esam ierobežoti, jo vecās siltumnīcas ir zemākas," stāstīja "Rītausmas" dārzeņu siltumnīcu saimniece.
Dārzeņu audzētāja atzina, ka krīzes liek saimniekošanai pieiet radoši, taču siltumnīcu atjaunošanai esošajos ekonomiskajos apstākļos uzņēmumam nav līdzekļu.
"Ir uzmestas tāmes, un ir gatavi rasējumi, bet šeit ir runa par pāris miljoniem, un, ja mums sākumā būtu jāsedz kaut tikai 10%, tad šajā brīdī mēs to nevaram," atzina Bekina.
Ražošanas izmaksas saimniecībai palielinājušās par divām trešdaļām, lēsa Bekina, taču gala cena proporcionāli nav pieaugusi, un uzņēmums jau otro sezonu prognozē zaudējumus. Arī savai biogāzes koģenerācijas stacijai uzņēmuma teritorijā nav vietas.
"Mēs esam ierobežoti no visām pusēm. No vienas puses ir upe, otrā pusē ir ceļš, vēl vienā pusē ir industriālā zona, vēl vienā pusē ir dzīvojamās mājas. Tāpat tai pašai biomasai priekš mūsu apjomiem mēs šeit neko īpaši nevaram saražot, tad mums jāsāk vākt apkārt no visiem, kas tuvumā kaut ko audzē un tad kaut ko izmantot, jo jaudas mums šeit ir nepieciešamas ļoti lielas," norādīja Bekina.
Latvijā kopumā ir ap 10 saimniecības, kas dārzeņus siltumnīcās audzē lielās platībās, un daļa to dara arī ziemā ar papildu apgaismoju un pašu saražoto siltumu, stāstīja dārzeņu audzētāju biedrības "Latvijas dārznieks" vadītājs Jānis Bērziņš un lēsa, ka cena dārzeņiem, visticamāk, nepieaugs.
"Kopumā šoziem ražotāji informē, ka viņu cena gurķiem ir pat par 15% zemāka nekā iepriekšējā sezonā. Tomātiem ir pagājušā gada līmenī.
Tā ir cena, kuru saņem ražotājs, tālāk tas, kas notiek tirgū, ir tirgotāju ziņā. Diemžēl, neskatoties uz visiem enerģijas sadārdzinājumiem, par lielāku cenu dzīve pārdot neatļauj, jo jāpārdod par to cenu, par kādu var vienoties, jo prece nevar gaidīt un viņa ir jāpārdod, un skaidrs, ka cenu ietekmē iedzīvotāju pirktspēja," norādīja Bērziņš.
Neskatoties uz daudzajiem pieminētajiem izaicinājumiem, Bekina dārzeņu audzēšanu gan neplāno pamest un cer uz nozares izaugsmi valstī.
"Siltumnīcas nav atbalstītākais loks, jo tām ir mazāks risks, ka kaut kas var ietekmēt ražu un neizdoties, taču iekšējā valsts politika, kā veicināt nozari kopumā," teica "Rītausma" dārzeņu siltumnīcu saimniece.
Jautāta, ko vēl varētu atvieglot bez jau samazinātās PVN likmes, Bekina teica: "Iekšējā tirgus aizsardzība. Mēs neesam valsts, kurā ir lieli apjomi, un, ja mums ir jāievēro visas tās prasības, kuras mums uzstāda gan kvalitātes ziņā, gan augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumus, mēs esam nevienlīdzīgās pozīcijās."
Arī Cēsu siltumnīcas dārzeņu saimniecība "Kliģeni" norādīja, ka dārzeņu audzēšanu šogad par mēnesi atliks dārgās apkures dēļ, jo arī šo siltumnīcu apsildē lielākoties ir gāzes apkure.
