Nu jau pāris nedēļas „ātro kredītu” bizness vairs nav tik vienkāršs, kā iepriekš - spēkā stājušas vadlīnijas, kas ne tikai regulē, kā un cik nopietni jāmēra klientu iespējas kredītu atdot, bet regulēts tiek arī tas, kā uzņēmumi drīkst popularizēt savus pasākumus. Par to, kas notiek nozarē stāsta Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.
Izsniegto kredīti skaits ir samazinājies un mēs noteikti zinām, ka tas ir ieviesto pašregulācijas pasākumu dēļ, tajā skaitā ieviestās datu apmaiņas - tagad starp asociācijas biedriem redz, vai klients ir vēl aizņēmies kādā citā nebanku sektora uzņēmumā,” saka Fromane.
Šāda aizņemšanās pie katra, kas dod, ir bīstama - pat mazas summas var kopā izveidot ievērības cienīgu parādu. Datubāzē ir apvienoti 12 no 20 nozares uzņēmumiem. Šie uzņēmumi ir lielākie tirgus spēlētāji, tādēļ kopā izsniegto nebanku vai „ātro kredītu” datu bāzē iekļauti aptuveni 80% no kredītiem.
Maksātspējas vērtēšanas un citu ierobežojumu rezultātā bez kārotā „ātrā kredīta” paliekot gandrīz puse prasītāju.
Aptuveni 43% no pieteikumiem tiek atteikti. Es teiktu, ka tas ir ļoti daudz un liecina, ka uzņēmumi izvērtē cilvēku maksātspēju, un ir mīts, ka kredīti tiek piešķirti visiem, kas vien piesakās. Uzņēmumu dati apliecina, ka tā tas nav,” norāda Fromane.
No šā gada sākuma, izsniedzot ātro kredītu, tiek ne tikai pārbaudīts, vai tas jau nav 10. ātrais kredīts vienā mēnesī. Piemēram, tiem, kas kāro aizņemties lielākas summas virs 300 latiem, ar dokumentiem jāpierāda ienākumi, ko kuriem tad kredītu varēs atdot.
Vadlīnijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā tapušas, ņemot vērā ikdienā konstatētās problēmas, skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ilze Žunde. „Ņemot vērā nozares saasinājumu un to, ka patērētāji nespēj laikā nokārtot saistības, tas liecināja par vienu no lietām - nepilnīgu maksātspējas vērtēšanas procesu. Viena lieta ir patērētāju atbildība, ņemot kredītu, otra lieta - pašu komersantu ziņā ir pārliecināties, vai patērētājs būs spējīgs atdot aizņemto naudiņu,” uzsver Žunde.
Jauno vadlīniju ietekmi izjust varētu arī daļa "ātro kredītu" gribētāju. „Tajā brīdī, kad cilvēks pats nav izvērtējis savas iespējas atgriezt kredītu, viņam ir ierobežojumi, un komersantam ir pienākums neizsniegt kredītu, kas varētu atstāt negatīvu iespaidu uz patērētāja finansiālo stāvokli. Atsevišķos gadījumos patērētāji varētu būt neapmierināti, un īpaši neapmierināti varētu būt tie, kas ir mazāk atbildīgi un spējīgi atgriezt aizņēmumus,” norāda Žunde.
Tiesa, ir „ātro kredītu” ņēmēji, kam līdz atbildīgiem patērētājiem vēl jāaug - nozares spēlētāji aicina aizņemties atbildīgi un neizmantot "ātros kredītus" kā līdzekli ikdienas tēriņu apmaksai, tomēr statistika nepielūdzami rāda, ka no komunālajiem parādiem bīstamies vairāk nekā no ātrajiem kredītiem.
Ziemas mēnešos vispār izsniegto kredītu skaits pieaug, vasarā būtiski krītas. Sociologu pētījumi rāda, ka cilvēki īstenībā izmanto kredītus pirmās nepieciešamības lietu apmaksai, piemēram, komunālo maksājumu, kas ziemā ir sevišķi lieli,” skaidro Nebanku asociācijas vadītāja.
„Ātro kredītu” ienākšana ietekmējusi arī uzņēmumus un to kreditēšanas tirgu - pērngad izsniegto komercķīlu skaits samazinājies vairāk nekā par 10 %, lai gan uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms pieaudzis. Daudzi izmanto mikrokredītus. Tie ir pieejami arī uzņēmējiem, un šis veids ir pavēris iespēju, ka komercķīlu skaits, tiklīdz iesākās mikrokreditēšana, ievērojami samazinājās.
Tomēr nopietnākās diskusijas nozarē šobrīd ir par Ekonomikas ministrijā topošajiem ierobežojumiem „ātro kredītu” nozarei.
Skaļākās diskusijas ir par vēlmi noteikt kredītu cenas griestus gada procentu likmei 100 % apmērā, kas, pēc ātro kredītu izsniedzēju teiktā, nozīmētu atteikšanos no kredītiem ar termiņu īsāku par mēnesi, skaidro Fromane. „Tiek piedāvāts noteikt cenu šiem pakalpojumiem, griestus. Situācija sanāk tāda, ka līdz 30 dienām izsniegt kredītus nebūs iespējams, jo valsts piedāvātā cena šim pakalpojumiem būtu tāda, ka nesedz administratīvos izdevumus un maksātspējas vērtēšanu,” norāda Fromane.
Par to, ko darīt ar cenas griestiem un pārējiem potenciālajiem ierobežojumiem „ātro kredītu” nozarei, jālemj būs jau jaunajai valdībai.
