Daļa mācību firmu pārtop reālā biznesā. Noskaidros Latvijas skolēnu uzņēmuma «zvaigzni»

Šogad Latvijā kopumā reģistrēti 1200 mācību uzņēmumi, no kuriem dalībai skolēnu mācību uzņēmumu programmas finālā tik izraudzīti pieci labākie pamatskolas un desmit vidusskolas grupas pārstāvji. Otrdien, 16. jūnijā, žūrija noskaidros šī gada mācību uzņēmuma “zvaigzni”, un šis tituls būs kā ceļazīme pārstāvēt valsti Eiropas mēroga sacensībās, kas šogad notiks tiešsaistē, lai gan bija paredzētas Portugālē.

Noskaidros Latvijas skolēnu uzņēmuma «zvaigzni»Linda Zalāne

    “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns nosauc tikai dažus no mācību uzņēmumu projektiem: “Digitālais kompass medniekiem, kas novērš potenciālo nelaimes gadījumu. Lukturi ar papildu funkcijām makšķerniekiem, kas vizuļa vietā piesaista zivju interesi.”

    Katram no tiem mācību gadu laikā izdevies sasniegt kādus pārdošanas rezultātus.

    “Katram ieņēmumi vai peļņa ir atšķirīga, bet ikviens ir pārdevis.

    Tā nav tikai biznesa ideja, tas nav tikai prototips, bet tie ir reāli strādājoši mācību uzņēmumi, kas gada laikā ir reāli pārdevuši produktus, tos uzlabojuši, klausījušies gan žūrijas un potenciālo investoru ieteikumus, gan, protams, arī apmeklētāju un patērētāju ieteikumus. Tā kā šis būs pats labākais sniegums,” saka Krievāns.

    Ceļš līdz produktam nebija viegls

    Marta Paula Pauliņa no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas strādā skolēnu mācību uzņēmumā “Nostalģija”. Skolniece radījusi apģērbu līniju.

    “Mēs ražojam T kreklus ar latviešu filmu spilgtākajiem citātiem un attēliem no Rīgas Kino muzeja krājuma. Mūsu sortimentā ir krekliņi no filmām “Limuzīns Jāņu nakts krāsa”, “Pie bagātās kundzes”, “Emīla nedarbi”, “Zvejnieka dēls”. Un nākotnē noteikti plānojam sortimentu attīstīt,” stāsta jauniete.

    Līdz šim Marta piedalījusies astoņos tirdziņos dažādās Latvijas pilsētās. Viņa pārdošanas apjomus vērtē pozitīvi: “Laikam tāds rekords ir bijis, ka decembrī pārdevām 30 kreklus, bet kopumā 70. Mēs noteikti gribam turpināt šo ideju, bet mēs tagad vēl plānojam, vai turpināt kā skolēnu mācību uzņēmumam vai atvērt SIA.”

    Marta atzīst, ka ceļš līdz kvalitatīvam gala produktam nebija ātrs un viegls, jo trūka zināšanu par dažādam tehniskām lietām. “Par autortiesībām, kā būs ar bilžu izmantošanu un tekstu izmantošanu uz attēliem. Pirmie prototipi bija, ka mēs pašas veidojām ekrānšaviņus filmām un likām tādas kā bildes uz krekliem. Jā, bet tas ceļš bija diezgan garš – caur kinomuzeju un kinostudiju,” stāsta skolniece.

    Mācību uzņēmums ir arī Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 11. klases skolniecei Kristiānai Elizabetei Krūmiņai. Viņa kopā ar klasesbiedriem izveidoja ūdenī šķīstošas kapsulas ar mēslojumu telpaugiem.

    “Tas ceļš bija ļoti interesants, jo mēs ilgu laiku meklējām labākās kapsulas, jo ne visas izšķīda ūdenī. Kamēr mēs atradām cilvēku, kurš mums palīdzētu uztaisīt mēslojumu. Mēs vēl šobrīd apsveram ideju arī nākošajā gadā iesaistīties līdzīgā projektā,” stāsta skolniece.

    Mācību firmas vietā īsts bizness?

    Tiesa, līdz ar mācību gada beigām skolēniem uzņēmums jālikvidē un jāraksta gada atskaite. Bet pēc tam jaunieši tiek mudināti savas biznesa idejas attīstīt jau plašākā mērā, izvēloties kādu no uzņēmējdarbības formām.

    “Lai to motivētu, mums katru gadu jauno uzņēmēju dienās ir atsevišķa nominācija “Gada jaunais uzņēmējs. Mēs ar šo nomināciju skaidri parādām, ka skolēnu mācību uzņēmumiem ir pēctecība un ka tie pāraug reālos uzņēmumos. Šādi piemēri ir neskaitāmi, bet

    vidēji 10% programmu absolventi pārtop par reāliem uzņēmējiem.

    Jautājums, protams, vai ar šo pašu produktu vai citu. Bet tas vairs nav tik svarīgi. Galvenais, ka viņi mācību uzņēmuma programmas laikā ir iemācījušies veidot uzņēmumu un attīstījuši uzņēmējspējas,” skaidro “Junior Achievement Latvia” vadītājs.

    Nepieciešamību jau skolas solā mudināt jauniešus apgūt uzņēmējdarbības pamatus un praktiski veidot uzņēmumus atzinīgi vērtē arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Inovāciju atbalsta nodaļas vadītāja Sarmīte Karlsone.

    “Mūsu klienti un sadarbības partneri, un tie, kas veido ekonomiku un eksportu, ir uzņēmēji. Mēs saprotam – lai viņi rastos un tuvākā nākotnē piedalītos ekonomikas virzīšanā un veidotu eksportu, tad mēs jauniešus atbalstām un uzskatām par saviem klientiem jau šodien,” saka Karlsone.

    Svarīgi ir tas, ka paralēli praktiskai uzņēmuma veidošanai un produkta izstrādei, jaunieši jau savlaicīgi uzzina par atbalstu uzņēmumiem un uzzina par LIAA pakalpojumiem.

    “Un patiesībā lielākā daļa jauniešu ir labāk informēti par atbalstu biznesam nekā daudzi pieaugušie.

    Paralēli skolēnu mācību tirdziņiem viņi uzzina par biznesa inkubatora atbalstu, viņi uzzina par tehnoloģiju skautu atbalstu. Un, ja viņiem ir kāds produkts jāizpēta, tad viņi zina, ka viņi var vērsties kādā zinātniskā institūtā, kādā universitātē, kur viņiem palīdzēs, paskaidros,” stāsta LIAA pārstāve.

    Viņasprāt, svarīgi veidot kopējo stāstu, ka no viena atbalsta var virzīties uz nākamo un attīstīt savu biznesa ideju, lai nākotnē kļūtu nevis par darba ņēmēju, bet darba devēju.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti