Daļa ekspertu ekonomikas recesiju paredz arī ASV

Covid-19 pandēmijas sekas un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā situāciju pasaules ekonomikā padarījis daudz drūmāku, un arvien biežāk dzirdams par recesijas riskiem. Lai gan vairums analītiķu uzskata, ka Eiropai šie draudi ir lielāki nekā ASV, daļa ekspertu un uzņēmēju pauž bažas arī par Savienoto Valstu ekonomikas stāvokli un potenciālo recesiju. Daži uzskata, ka recesijas iespējamība ir maza, citi – ka tā ir nenovēršama.

Daļa ekspertu ekonomikas recesiju paredz arī ASV
00:00 / 04:32
Lejuplādēt

Pagājušajā nedēļā Amerikas Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas publicētie dati liecina, ka ASV ekonomikas apmēra kritums pirmajā ceturksnī bijis nedaudz lielāks par iepriekš lēsto, sasniedzot 1,6%. Pirms mēneša publicētie dati liecināja, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad janvārī–martā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 1,5%.

Patēriņa izdevumi, kas veido divas trešdaļas ASV ekonomikas apmēra, pirmajā ceturksnī pieauguši par 1,8% pretstatā maijā lēstajam 3,1% kāpumam. Pērn ceturtajā ceturksnī Savienoto Valstu ekonomika gada salīdzinājumā pieauga par 6,9%.

Pasaules Banka lēš, ka kopumā šogad ASV ekonomikas izaugsme sasniegs 2,5%.

Tirdzniecības ministrijas publicētie dati ir vēl viens iemesls amerikāņu bažām par potenciālo recesiju. Inflācija Savienotajās Valstīs ir pieaugusi līdz līmenim, kāds nav pieredzēts gadu desmitiem, ņemot vērā pastāvīgās piegādes ķēdes problēmas, pieaugošās preču un darbaspēka izmaksas un naftas cenas. Lai gan recesija parasti definējama kā IKP samazināšanās divus ceturkšņus pēc kārtas, tas nav akmenī kalts. Piemēram, Nacionālais ekonomikas pētījumu birojs papildus IKP rādītājiem ņem vērā virkni rādītāju un definē recesiju kā “būtisku ekonomiskās aktivitātes samazināšanos, kas ir izplatīta visā ekonomikā un ilgst vairāk nekā dažus mēnešus”. Aplēsi par IKP otrā ceturkšņa rezultātiem plānots publiskot 28. jūlijā.

Netrūkst arī analītiķu, kas recesijas iespējamību nevērtē kā augstu. To vidū ir pārstāvji no tādām kompānijām kā “Deloitte”, “Morgan Stanley”, “Citigroup” un citi. Tomēr gana liela daļa par riskiem ir manāmi satraukti. Piemēram, uzņēmējs miljardieris Deivids Rubenšteins paudis pārliecību, ka recesija nav nenovēršama, bet no tās būs grūti izvairīties.

“Acīmredzami, ka mēs cenšamies izvairīties no recesijas. Un Federālā rezervju sistēma rīkojas, lai mēģinātu no tās izvairīties, bet mēs nezinām, vai tas viņiem izdosies, jo tā mēģina tikt galā arī ar inflāciju. Kad paaugstinām procentu likmes, reizēm piezemēšanās nemaz nav mīksta. Es domāju, ka divi galvenie jautājumi šobrīd ir, proti, kas notiks ar Ķīnu – vai šī kovidpolitika ekonomiku palēninās tik ļoti, ka tas kaitēs globālajai ekonomikai. Otrs – cik ilgs būs karš Ukrainā un kāda būs ietekme enerģijas tirgū. Un mums nav atbildes uz to, un arī Federālajai rezervju sistēmai nav," stāstīja Rubenšteins.

Starptautiskais Valūtas fonds norādījis, ka ASV ekonomika 2022. un 2023. gadā palēnināsies, taču tā “teju izvairīsies no recesijas”. Pašlaik politikas prioritātei ir jābūt ātrai algu un cenu pieauguma palēnināšanai, neizraisot recesiju, uzsver fonds, piebilstot, ka tas būs grūts uzdevums. Pozitīva par pašreizējo situāciju nebūt nav arī ieguldījumu pārvaldības uzņēmuma “Ark Invest” izpilddirektore Ketija Vuda, kas uzskata, ka recesija jau pienākusi.

“Inflācija ir bijusi ļoti noturīga, un piegādes ķēdes… Es nespēju noticēt, ka šīs problēmas ilgst jau divus gadus. Un Krievijas iebrukums Ukrainā... protams, nevarējām paredzēt arī to. Es domāju, ka inflācija ir bijusi lielāka problēma, nekā domājām, taču tā mūs ir sagatavojusi deflācijai. Mēs domājam, ka esam recesijā. Un šie lielie uzņēmumi “Walmart” un “Target”, tie zina, kā menedžēt piegādes ķēdes, un pat viņiem ir problēmas. Un tas, kas vēl notiek, ir, ka patērētāji izjūt šo straujo cenu kāpumu. Tas atspoguļojas Mičiganas Universitātes patērētāju noskaņojuma aptaujā, kas uzrādījusi rekordzemu līmeni,” stāstīja Vuda.

Skeptiski ir arī analītiķi no vairākām bankām – “Deutsche Bank”, “Berenberg” un ASV bankām “Wells Fargo” un “Bank of America”. Daudzi gan norāda, ka recesija varētu iestāties nākamgad, ne šogad.

Federālo rezervju sistēmas politikas veidotāji pagājušajā nedēļā solīja turpmāku strauju procentu likmju paaugstināšanu, lai pazeminātu augsto inflāciju. Tajā pašā laikā tie noraidīja pieaugošās investoru un ekonomistu bažas, ka tas izraisīs strauju lejupslīdi. Jūnija sākumā procentu likmes tika paaugstinātas par 0,25%, sasniedzot 1,75%. Tas jau ir lielākais likmju paaugstinājums kopš 1994. gada.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt