Rīgas Centrāltirgū, tāpat kā citos daudzos tirgos, preces ievieto plastmasas iepakojumā, kas piesārņo dabu un vēlāk nonāk dzīvnieku organismos. Visvairāk tiek ietekmētas zivis, roņi un citi ūdens tilpņu iedzīvotāji, plastmasa uzkrājas jūrās un okeānos.
Arī Latvijā tā ir problēma. “Plastmasas piesārņojuma problēma ir diezgan aktuāla arī pie mums, jo, pēc zinātnieku veiktajiem pētījumiem, arī Baltijas jūrā plastmasas ietekmē daudzi dzīvnieki iet bojā. Labākais risinājums ir vienmēr atteikties no liekas plastmasas patērēšanas vispār. Skatāmies, vai tam iepakojumam, kurā prece ir iesaiņota, ir iespējams izvēlēties alternatīvu, plastmasas ar dabīgu šķiedru vai biopolimēra. Galvenais plastmasu nogādāt uz pārstrādi,” norāda biedrības „Zaļā Josta” pārstāve Laima Kubliņa.
Latvijas Radio taujāja tirgotājiem Centrāltirgū par to, vai viņi izvēlas plastmasas maisiņus.
“Es esmu skatījusies – papīri ir ļoti dārgi. Kā es paprasīšu klientam, ja tas man izmaksās vidēji 20 centi, vai pirks viņi? Par šiem es neprasu naudu. Daudzi nāk atpakaļ ar saviem maisiņiem,” stāsta kāda tirgotāja.
Arī cits tirgotājs lieto plastmasas iepakojumu: “Kurš tad tev avīzē tīs? Tak netīs iekšā. Tie papīra maisiņi baigā nauda sanāk, un cilvēki jau nav gatavi maksāt. Nu, kaut kur jāliek ir, mēs liekam, kas ir par variantu.”
“Vajag paņemt maisiņus atkal somā līdzi un izmantot vairākkārt. Ir jau mājās [audumu maisiņi], bet ne vienmēr paņem. Pie auduma maisiņiem ir vienkārši psiholoģiski jāpierod un viss,” saka kāda pircēja.
Dabā sadalošos iepakojumu cena liek tirgotājiem izvēlēties plastmasas iepakojumu. Viņi esot interesējušies par citām iespējām, bet viņus satrauc, ka kāps preces cena un būs mazāk klientu.
“Tad būs pašizmaksa lielāka un augstāka cena precei, cilvēkiem nebūs pirktspēja. Jau tā mums ir dārgāk nekā lielveikalos. Daudzi cilvēki skatās uz cenu, nevis uz kvalitāti. Tad jau drīz vispār uz tirgu neviens nenāksim, tad mēs zaudēsim visus klientus,” saka kāda tirgotāja.
Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks skaidro, ka
aizliegt izmantot plastmasu saviem nomniekiem nevar, jo tirgus ir pašvaldības uzņēmums.
Uzņēmumam nav tiesību šādi ierobežot nomniekus, jo Centrāltirgus ir tikai telpu izīrētājs, arī pārdevēji nav viņu darbinieki.
Vienlaikus Centrāltirgus plāno kampaņā izglītot savus nomniekus un aicināt mainīt iepakošanas tradīcijas. “Ir skaidrs, ka katram no šiem pārdevējiem ir nepieciešams kaut kāds iepakojuma materiāls, un, protams, viņš kā privātais biznesmenis rēķina savu izdevīgumu.
Loģiski, ja mēs nespējam viņam piedāvāt līdzvērtīgu produktu, kurš ir ekoloģisks, bet nemaksā dārgāk, tad jebkurš privātais biznesmenis sāk rēķināt,” saka Druvinieks.
Par pozitīvām pārmaiņām liecina citu – mazāku tirgotāju iniciatīvas. Piemēram, Āgenskalna tirgus vēlas pāriet uz papīra maisiņiem, bet arī viņi sastopas ar pretestību, un iemesli ir ļoti līdzīgi.
Plastmasu iespējams šķirot un pārstrādāt. Latvijā atkritumus šķiro 56% mājsaimniecību.
