Bieži vien Bulgārija tiek uztverta kā tāds Krievijas interešu “Trojas zirgs” Eiropā, kas atbalsta Krimas aneksiju un attiecīgi arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiku Ukrainā. Protams, vēsturiski abu valstu attiecības veidojušās stipri savādāk nekā, piemēram, Polijas vai Baltijas, taču nostalģija nekad nav kavējusi “lielo brāli” pārdot Bulgārijai gāzi par augstāku cenu nekā, piemēram, Vācijai, vai arī vispār bez jebkāda brīdinājuma pārtraukt gāzes piegādi, kā tas bija 2009.gada janvārī.
Politiskā un ekonomiskā līmenī nevar būt runa par kaut kādām īpašām attiecībām vai privilēģijām. Kopš Bulgārija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tā allaž bijusi lojāla partnere un atbalstījusi kopējos lēmumus, tai skaitā arī attiecībā par dramatiskajiem notikumiem Ukrainas austrumos, kā nesen preses konferencē atzīmēja prezidents Rosens Plevnelijevs.
Šodien Eiropai nepieciešama stingra un skaidra pozīcija, lai ar apņēmību un vienotību apturētu Ukrainas konflikta eskalāciju,” sacīja Bulgārijas prezidents.
Par spīti politiķu deklarācijām, tirdzniecības embargo draud izvērsties par kārtējo pārbaudījumu Eiropas solidaritātei. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda speciālistu analīzēm, Bulgārija ekonomiskā ziņā ir starp visvairāk apdraudētajām valstīm.
Bulgārijā ir 640 vietējās firmas, kas eksportē uz Krieviju, – galvenokārt medikamentus, vieglās un pārtikas rūpniecības preces. Lai gan tas nepārsniedz 3% no valsts kopējā eksporta, konflikts negatīvi ietekmē tirdzniecību arī ar Eiropas Savienību, īpaši lauksaimniecības jomā.
Vietējie fermeri ar grūtībām atrod noietu savai produkcijai, jo tirgus pārpildīts ar lētākiem augļiem un saknēm no ES, galvenokārt no Polijas, ko nav izdevies realizēt Krievijas tirgū.
Zaudējumi rodas ne tikai tiešas tirdzniecības darbības rezultātā.
Krievijas pilsoņiem Bulgārijā pieder nekustamie īpašumi par aptuveni 5 miljardiem eiro. Pat ja tikai puse no tiem tiks pārdoti un valūta atgriezīsies Krievijā, zaudējumi Bulgārijai būs valsts rezerves apmērā. Patlaban darījumi praktiski ir apstājušies, un ne viena vien starpnieku firma ir bankrotējusi. Transporta sektors līdz gada beigām paredz zaudējumus aptuveni 20 miljonu eiro apmērā. Samazinājies arī tūristu skaits no Krievijas un Ukrainas, kas tradicionāli atpūšas pie Melnās jūras.
Valdība gan sola kompensācijas, taču eksperti apgalvo, ka gaidāmā palīdzība diez vai būs pietiekama.
Lauksaimniecības ministrijā ir izveidots speciāls krīzes centrs, kas meklē iespējas realizēt bulgāru produkciju ārpus Eiropas Savienības - valstīs, kas nav iekļautas embargo sarakstā. 8. septembrī sākās dokumentu pieņemšana subsīdijām no Briseles ilgstošai dažādu sieru un biezpiena uzglabāšanai.
Neraugoties uz visiem pasākumiem, gan ekonomiskās, gan politiskās perspektīvas paliek diezgan neskaidras. Ja situācija tuvākajā laikā neuzlabosies, Bulgāriju gaida zaudējumi vairāku miljardiu eiro apmērā un grūta ziema.
