Budžets 2016: deficīts plānots 1% apmērā, IKP izaugsme – 3%

Valdība otrdien sāka darbu pie nākamā gada budžeta izstrādes, apstiprinot prognozes nākamajam gadam - budžeta deficīts nākamgad tāpat kā šogad plānots 1% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), inflācija – 2%, bet IKP pieaugums – 3%.

Kā otrdien pēc valdības sēdes atzina premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”), par budžeta izstrādi atbildīgā Finanšu ministrija (FM) tuvākajās dienās koalīcijas darba grupai iesniegs savus priekšlikumus  budžeta ieņēmumu palielināšanai un iespējamajai izdevumu samazināšanai.

Šos priekšlikumus koalīcijas darba grupa sāks vērtēt ceturtdien, 13.augustā. Vienlaikus savi priekšlikumi jāsniedz pārējām ministrijām.

Straujuma piebilda, ka nākamā gada budžeta izstrādē būs četras prioritātes - aizsardzība, iekšējā un ārējā drošība, veselība, izglītība. Pārējo nozaru ministriju budžeti tiks pakļauti izvērtēšanai un iespējamai tēriņu samazināšanai.

2016.gada budžeta projektu izskatīšanai Saeimā plānots iesniegt 30.septembrī, teica Ministru prezidente. "Tātad mums ir pusotrs mēnesis, lai izstrādātu budžetu,” teica Straujuma.

FM norāda, ka budžeta deficīts 1% apmērā no IKP ir maksimāli pieļaujamais līmenis. To pārsniedzot, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas savukārt draudētu ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.

FM norāda, ka budžeta deficīts 1% apmērā no IKP plānots arī 2017. gadā, bet 2018. gadā to plānots samazināt līdz 0,8% no IKP.

Savukārt Latvijas IKP izaugsme atbilstoši prognozēm 2015. gadā būs 2,1%, 2016. gadā - 3%, bet 2017. un 2018. gadā Latvijas ekonomikas izaugsmes temps paātrināsies līdz 3,6% gadā, prognozē FM.

"Īstermiņā ekonomikas izaugsmi turpinās balstīt privātā patēriņa pieaugums. Tomēr ārējās vides nenoteiktība, Krievijas noteiktās sankcijas un ekonomiskās problēmas, kā arī zemais investīciju līmenis kavēs straujāku ekonomikas attīstību," norāda FM.

Ministrijas ieskatā, būtiskākais negatīvais risks Latvijas ekonomikas attīstībai joprojām ir ģeopolitiskā situācija un iespējama jaunu ierobežojumu noteikšana ES importam Krievijā. Tāpat netiek izslēgti jauni satricinājumi globālajos finanšu tirgos.

Savukārt būtiskākie iekšējie riski ir produktivitātes pieaugumam ilgstoši neatbilstošs algu kāpums, zems kreditēšanas un investīciju līmenis, kā arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas var negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmes potenciālu, uzsver FM.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti