FDP atzīmēja, ka enerģijas resursu – it īpaši gāzes un naftas – cenas turpinās pieaugt, vienlaicīgi pieaugs arī pārtikas un ražošanas izejvielu cenas, tomēr noteikt inflācijas attīstības augstāko punktu pašlaik nav iespējams.
"Sankciju kumulatīvais efekts negatīvi ietekmēs Latvijas iedzīvotājus, īpaši maznodrošinātos, un arī Latvijas uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar eksportu uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un importu no šim valstīm, un tas var izraisīt uzņēmumu bankrotus.
Sagaidāma privāto investīciju apjoma un privātā patēriņa apjoma samazināšanās. Savukārt augstais inflācijas līmenis ar lielu varbūtību var rezultēties kreditēšanas likmju celšanā, kas samazinās uzņēmumu kreditēšanu, kas jau patlaban nav augsta, norādīja FDP.
Padome minēja negatīvo pārmaiņu ietekmi uz lielu daļu ekonomikas nozaru, t.sk ražošanu, lauksaimniecību un pakalpojumiem. Primāri cietīs ražošanas uzņēmumi, kas izmanto no Krievijas importētus materiālus, piemēram, metālus (dzelzi un tēraudu) un koksni. Lauksaimniecības sektoru gan globāli, gan vietējā mērogā ietekmēs minerālmēslojuma cenu kāpums un iespējamie piegāžu pārrāvumi. Tas kopumā ar degvielas cenu kāpumu izraisīs ievērojamu pārtikas cenu pieaugumu.
Sakarā ar enerģijas cenu kāpumu tiks negatīvi ietekmēti energoietilpīgie Latvijas uzņēmumi, it īpaši būvmateriālu ražotāji. Sankciju dēļ cietīs Latvijas transporta sektors un tūrisma nozare. Var sagaidīt straujas strukturālas izmaiņas darba tirgū, jo iespējami uzņēmumu bankroti vai ražošanas sašaurinājums.
Padome minēja gaidāmo straujo pieprasījumu pēc valsts atbalsta pasākumiem, kas var būt augstāks par Covid-19 krīzes laika atbalsta apjomu. Arī ievērojama aizsardzības izdevumu kāpināšana palielinās slodzi uz fiskālo bilanci.
Covid-19 krīzes rezultātā ir jau palielinājies valsts parāds un budžeta deficīts, bet jaunas krīzes ietekme varētu būt vēl lielāka. Tādēļ šobrīd nav prognozējams, kādā termiņā valdība spēs atgriezties pie ilgtspējīgas fiskālās politikas. Pastāv augsta varbūtība, ka, pieaugot cenām, vajadzēs sniegt atbalstu nabadzības riskam pakļautām mājsaimniecībām, kas izraisīs vēl vienu fiskālā deficīta un valsts parāda pieauguma vilni.
“Padome ir vairākkārt brīdinājusi, ka nav vēlams pārmērīgi kāpināt valsts parādu, jo ir svarīgi atstāt drošības spilvenu iespējamai krīzei nākotnē. Diemžēl no Covid-19 krīzes esam pilnīgi bez pauzes iegājuši sankciju krīzē, kad fiskālās disciplīnas ievērošana nebūs pirmā prioritāte. Šajā drūmajā situācijā pozitīvā ziņa ir tā, ka Latvijas fiskālie rādītāji ir samērā labi, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Tas dod cerību, ka arī šo krīzi Latvijai sekmīgi izdosies pārvarēt,” norādīja FDP vadītāja Inna Šteinbuka.
Strādājot pie Stabilitātes programmas 2022.–2025. gadam, FDP aicina Finanšu ministriju (FM) izstrādāt pesimistisko scenāriju, kā arī izanalizēt konsekvences gadījumā, ja Krievijas naftas un gāzes piegādes tiek pārtrauktas. Pašlaik pastāv liela neskaidrība, kādā veidā un cik lielā mērā ekonomika spēs absorbēt krīzes situāciju.
Kā parādīja nesenā Covid-19 krīzes pieredze, apmēram gada laikā ekonomika spēja pielāgoties ierobežojumiem, valsts atbalsta pasākumi bija efektīvi un atgriešanās pie izaugsmes notika ātrāk, nekā tika sākotnēji prognozēts, atgādināja FDP.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Krievija grasās ieviest atbildes sankcijas.
Kopš karadarbības sākuma jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku no Ukrainas devušies bēgļu gaitās, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
