Lai gan Lielbritānija ir viena no lielākajām ekonomikām Eiropas Savienībā (ES), Latvijai tā tradicionāli nav ierindojusies starp lielākajiem tirdzniecības partneriem – kopumā Latvija gadā uz Lielbritāniju eksportē preces un pakalpojumus aptuveni 600 miljonu eiro apjomā.
Praktiski neviens no aptaujātajiem analītiķiem arī neuzņēmās nosaukt tiešus iespējamos zaudējumus no Lielbritānijas izstāšanās, norādot, ka tie šobrīd nav aprēķināmi, jo ir atkarīgi gan no tā, cik lielu satricinājumu piedzīvos valūtu kursi, gan arī no vēlāk pieņemtajiem lēmumiem par tirdzniecību starp ES un Lielbritāniju.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis norāda, ka ministrija līdz šim nav veikusi aplēses par „Brexit” scenārija ietekmi uz Latviju un to darīs tikai tad, ja Lielbritānija patiešām izstāsies.
„Referendums ir Lielbritānijas iekšējā lieta un britu vēlētāju izvēle. Tomēr tas nenoliedzami skars visas ES attīstību. Būtu pāragri spriest par referenduma iznākumu, tā ietekmi uz ekonomiku vai tirdzniecību, ekonomiskajām attiecībām starp Latviju un Lielbritāniju. Ja būs nepieciešams, tad mēs visus vērtējumus sagatavosim pēc referendumu un ceram, ka Lielbritānija paliks ES,” pauda Jarockis.
Savukārt „Citadele Bankas” analītiķis Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka jau šobrīd ir skaidrs, ka īstermiņa ietekme kopumā nebūs liela. Tiesa, pastiprināti tā var skart vienu no Latvijas vadošajām rūpniecības nozarēm – kokrūpniecību, tomēr šī nozare, pēc analītiķa domām, spēs šādu pārbaudījumu izturēt. „Ja mēs paskatāmies, ko mēs eksportējam uz Lielbritāniju, tad tie ir kokmateriāli, zāģmateriāli, papīrmalka, kas ir pietiekami universāls produkts, ko var pārorientēt uz citiem tirgiem,” sacīja Āboliņš.
Arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atzīst, ka šobrīd kokrūpnieki konkrētus zaudējumus neuzņemas prognozēt, bet uzsver, ka par kritisku situāciju runāt pamata nav.
„Es esmu neglābjams optimists un ticu, ka Lielbritānija paliks ES. (..) Ja notiks pretējais, tad tas atstās nepatīkamu iespaidu, taču ne krīzi. Iespaids būs divējāds: primāri – visiem būs neziņas laiks, ko nozīmēs izstāšanās no ES un kādas tam būs sekas, un šādos neziņas laikos cilvēki nelabprāt pieņem ilgtermiņa lēmumus, piemēram, būvniecībā,” norādīja Klauss.
Tiesa, ar Lielbritānijas izstāšanos saistītais mārciņas vērtības kritums var samazināt Latvijas kokrūpnieku konkurētspēju pret atsevišķiem konkurentiem Eiropā. „Otrs, ja var ticēt [finansista Džordža] Sorosa prognozēm, būs mārciņas vērtības pazemināšanās pret eiro. Tas nozīmē, ka visi līgumi, kas būs noslēgti mārciņās, mums būs kā mazāki ienākumi. Turklāt tas var atsaukties arī uz Zviedrijas kronas vērtību, kas arī varētu kristies – tajā brīdī mūsu konkurenti Zviedrijā būs daudz konkurētspējīgāki nekā ES valstīs,” atzīst Klauss.
Ievērojami nepatīkamāka ir Lielbritānijas lēmuma ietekme uz Eiropas Savienību un arī Latviju ilgākā termiņā, jo, kā norāda Āboliņš, kopumā tas vājinās Eiropu ģeopolitiski, un arī nav prognozējams, kādas vienošanās par tirdzniecību savā starpā panāks Eiropas valstis un Lielbritānija. Papildus tam būtiski cietīs arī ES budžets un Latvija kā viena no valstīm, kas saņem apjomīgus līdzekļus no tā. „Šajā periodā mēs varētu zaudēt dažus simtus miljonus eiro, ja citas valstis nepiekrīt kompensēt,” uzsver Āboliņš.
Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis Lielbritānijā Guntis Rubīns norāda, ka vēl divus gadus uzņēmēji var rēķināties ar esošo tirdzniecības nosacījumu saglabāšanos, savukārt pēc tam, visticamāk, ir jārēķinās ar iespējamām tirdzniecības barjerām. „Divos gados Lielbritānijas un ES attiecības paliks, kādas tās ir. Taču pēc diviem gadiem – kāda būs tā vienošanās, tādas arī būs šīs attiecības,” uzsver Rubīns.
Lai gan dažādu ekspertu prognozes par to, kā pašas Lielbritānijas ekonomiku ietekmēs izstāšanās no eirozonas atšķiras, pēc valdības prognozēm, tuvāko gadu laikā izstāšanās rezultātā valsts zaudēs aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta, bet ilgtermiņā – vēl vairāk.
