Latvijas Bankā skaidroja, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme šogad prognozējama gausa, jo mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs pieprasījums ir vājš. Latvijā zemā inflācija ļauj atgūties patēriņam un investīcijas balsta valdības ieguldījumi, bet ārējais pieprasījums ir pavājinājies.
Turpmāko gadu IKP pieauguma prognozes salīdzinājumā ar decembra prognozēm netiek mainītas – attiecīgi 3,6 % 2025. gadā un 3,8% 2026. gadā,
un tiek gaidīts, ka lielāku izaugsmes jaudu piešķirs eksporta pieaugums, uzlabojoties ekonomiskajai videi ārvalstīs.
Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas prognozi īstermiņā nedaudz pazemina zemākas globālās dabasgāzes cenas – tādējādi marta prognoze par Latvijas vidējo inflāciju 2024. gadā ir 1,5%, 2025. gadā 1,9% (decembra prognoze bija 2,3%) un 2026. gadā 1,8% (nemainās salīdzinājumā ar decembra prognozi).
Vidējā termiņā inflāciju turpinās ietekmēt noturīgais atalgojuma kāpums, kas neļauj pamatinflācijai (inflācijas rādītājs bez enerģijas un pārtikas cenām) sarukt tikpat strauji kā kopējai inflācijai.
Darbaspēka izmaksu pieaugums rada riskus Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējas noturībai, atzīmēja Latvijas Bankā.
Lai gan inflācija ir būtiski samazinājusies arī globāli, izaicinājumi turpmākai pasaules tautsaimniecības attīstībai joprojām ir būtiski – nenoteiktība pasaulē saglabājas augstā līmenī un notikumi liecina par ģeopolitiskās spriedzes pieaugumu.
"Tas nenoteiktības un risku līmenis globāli ir diezgan augsts. Karš gan tepat Ukrainā, gan Tuvajos Austrumos, kas nedaudz pavirzījis naftas cenas augstāk. Tepat arī kaimiņos mēs varam ik pa reizei dzirdēt, ka arī Lietuvā un Igaunijā ekonomika neaug tik strauji. Arī tur prognozes tiek samazinātas, jo īpaši Igaunijā," sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Neraugoties uz straujāku izaugsmi pasaulē kopumā, ārējais pieprasījums Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, īpaši Igaunijā un Vācijā, tiek lēsts nedaudz vājāks. Tomēr vidējā termiņā gaidāma pakāpeniska situācijas uzlabošanās ārējos tirgos.
Eirozonā inflācija un tautsaimniecības izaugsme tiek prognozēta zemāka nekā decembra prognozēs, un, lai gan Eiropas Centrālās bankas padome turpina īstenot ierobežojošu monetāro politiku, finanšu tirgi paredz, ka pagrieziena punkts vairs nav tālu, tāpēc finanšu nosacījumi eirozonā jau kļuvuši labvēlīgāki.
Neraugoties uz zemāku procentu likmju gaidām, banku sektorā jaušama piesardzība gan no kredītu pieprasījuma, gan piedāvājuma puses.
Vispārējās valdības budžeta bilances vērtējums šim un nākamajam gadam nav būtiski mainījies. Savukārt prognožu perioda beigās – 2026. gadā – deficīts tiek prognozēts lielāks, jo gaidāmas apjomīgākas valdības investīcijas, nekā iepriekš paredzēts. 2024. gadam budžeta deficīts tiek prognozēts 4,1% apmērā no IKP, 2025. gadam – 3,4% no IKP un 2026. gadam – 2,3% no IKP.
Valsts parāda līmenis koriģēts uz augšu, jo gaidāma vājāka nominālā IKP izaugsme līdz ar zemāku inflāciju. Valsts parāda līmenis 2024. gadam prognozēts 44,3 % apmērā no IKP, 2025. gadam un 2026. gadam attiecīgi 45,2% un 45,7 % no IKP.
Latvijas Bankā atzīmēja, ka īstermiņā paredzama piezemētāka apstrādes rūpniecības un transporta nozares aktivitāte ārējā pieprasījuma vājuma dēļ. Mazumtirdzniecības lielāku inertumu uztur lēna patērētāju noskaņojuma uzlabošanās, neraugoties uz pirktspējas kāpumu. Redzējums par būvniecības izaugsmi nav būtiski mainījies –
lielu infrastruktūras projektu virzība ar ES fondu finansējumu un pakāpenisks ieguldījumu kāpums privātajā sektorā balstīs būvniecību.
Bezdarba prognoze nedaudz palielināta tuvākajiem periodiem vājākas ekonomiskās aktivitātes dēļ. 2024. gadam tā paaugstināta līdz 6,5% un 2025. gadam – līdz 6,3%. 2026. gadā bezdarba līmenis saglabāsies iepriekš prognozētajā 6,1% līmenī.
Darba algas prognoze netiek mainīta, un prognozētais pieaugums saglabājas virs ilgtermiņa vidējā, proti, 2024. gadam – 8%, bet 2025. un 2026. gadam – attiecīgi 7,9% un 7,6%.
KONTEKSTS:
Latvijas Banka iepriekš ne reizi vien samazinājusi Latvijas IKP 2024. gada izaugsmes prognozi. Iepriekšējo reizi – 2023. gada decembrī – lēsts, ka Latvijas ekonomika šajā gadā pieaugs par 2%, bet inflācija samazināsies līdz 2%.
Inflācijas samazināšanos centrālā banka skaidroja ar ierobežojošo monetāru politiku un kredītprocentu likmju celšanu. Savukārt zemāka IKP izaugsme skaidrota ar ne visai optimistisko globālo ģeopolitiskā situāciju, patērētāju noskaņojuma pasliktināšanos un pārējo Baltijas valstu vājo izaugsmi.
2023. gadā Latvijas IKP samazinājās par 0,3% salīdzinājumā ar 2022. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,3 miljardi eiro.
