Sarunas par Eiropas enerģētikas drošību nedrīkst aprobežoties tikai ar nākamās apkures sezonas izaicinājumu novēršanu – ar šādu aicinājumu EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā ir sākts darbs pie jaunas enerģētikas drošības stratēģijas izstrādes Eiropai.
Politiķi un eksperti diskusijā, raksturojot Eiropas atkarību no Krievijas dabasgāzes, uzsvēra, ka šī problēma ir nozīmīgākā apkures, nevis elektrības ražošanas sektoram, tāpēc gāzes patēriņš jācenšas samazināt vai aizstāt tieši siltuma ražošanā un mājokļos.
Savukārt līdz šim nepietiekami novērtēta ir Eiropas valstu atkarība no Krievijas elektroenerģijas, kura, pēc Viļņas Universitātes politikas pētnieka Romas Šveda domām, kavē arī Eiropas iekšējā tirgus un konkurences attīstību. "Gāzes cena Krievijas federācijā ir 4 reizes zemāka, nekā Lietuvai," saka Šveds.
"Tāpēc mūsu Lietuvas elektrības ražotāji, kas izmanto dabasgāzi, ir spiesti konkurēt ar importētu elektroenerģiju no Krievijas, kas ir ražota no dabasgāzes, kas ir četras reizes lētāka. Un ziniet, kāds rezultāts – tāds, ka cita valsts traucē mūsu Eiropas iekšējā tirgus darbību. Te vairs nav runa tikai par enerģiju, tas jau ir jautājums par ekonomiku kopumā un par konkurenci," norāda Šveds.
No politiķu puses arī izskanēja aicinājums enerģētikas drošības projektus vērtēt ne tikai no ekonomikas apsvērumu viedokļa. Šāds atbalsts nozarei ir ļoti nepieciešams, jo, piemēram, Baltijas valstu energosistēmu sinhronas darbības uzsākšana ar Eiropas energosistēmu ir gan tehniski, gan finansiāli visai ambiciozs projekts.
Tas iespējams vienīgi caur Polijas teritoriju, izbūvējot vismaz 2000 megavatu jaudas savienojumus, iepriekš stāstīja uzņēmuma "Augstsprieguma Tīkls" valdes loceklis Arnis Staltmanis. "Ir nepieciešams orientējoši aptuveni 2000 megavatu maiņstrāvas savienojums ar kontinentālo Eiropa. Dotajā mirklī projekts, kas tiek realizēts, saucas "LitPolLink 1", kopā 1000 megavati. Tajā pašā laikā līnijas tiek paredzētas maiņstrāvas izpildījumā, bet sakarā ar to, ka esošais starpsavienojums ir pārāk vārgs un radītu problēmas elektriskajos režīmos, viņā tiks ieslēgti līdzstrāvas pārveidotāji, tātad patiesībā šis savienojums būs līdzstrāvas. Līdz tam brīdim, kamēr netiks izbūvēti citi starpsavienojumi starp Lietuvu un Poliju, kas visticamāk varētu būt tā sauktais "LitPolLink 2", kas būtu arī 1000 megavati, un līdzīgā izpildījumā, kā divu ķēžu līnija," skaidroja Staltmanis.
Tāpat EP deputāti arī uzsvēra, ka Eiropai strauji jāvirzās uz Eiropas enerģijas savienību, lai dalībvalstis varētu runāt vienā balsī ar Krieviju kā piegādātāju. ES dalībvalstīm ir jābeidz domāt atsevišķi un jāsāk veidot enerģētikas politiku kopīgi.
