Bāzes procentlikmes mērķrādītājs paaugstināts līdz 0,5% - 0,75%.
Kopš pagājušā gada decembra bāzes procentlikme bija 0,25% - 0,5% līmenī. Lai veicinātu ASV ekonomikas atgūšanos no recesijas, pirms tam kopš 2008.gada beigām bāzes procentlikmes mērķrādītājs bija 0% - 0,25%.
Trešdienas lēmumu paaugstināt procentlikmi Atvērtā tirgus komiteja pamatoja ar "esošo un prognozējamo darba tirgus stāvokli un atgriešanos pie 2% [gada] inflācijas". Bezdarba līmenis ASV novembrī bija 4,6% - zemākais deviņu gadu laikā, savukārt gada inflācija oktobrī bija 1,6%, kas ir divos gados augstākais līmenis.
Lemjot par turpmāku procentlikmes paaugstināšanu, Atvērtā tirgus komiteja "izvērtēs esošo un prognozējamo situāciju ekonomikā attiecībā pret [komitejas] noteiktajiem mērķiem - maksimālu nodarbinātību un 2% [gada] inflāciju", sacīts Atvērtā tirgus komitejas paziņojumā.
Šis lēmums izraisījis vienlaikus gan biržu indeksu kritumu, gan dolāra kursa kāpumu. Pozitīvi šo soli vērtē tikai tie, kas tam gatavojās.
"Mēs zinājām, ka Federālās rezerves gatavojas paaugstināt likmes. Viņi to mums pateica jau pērn decembrī. Jautājums bija tikai, kad tas notiks. Varēja pieļaut, ka ne pirms vēlēšanām, un tā arī notika. Vairums Federālo rezervju valdes dalībnieki uzskatīja, ka šis ir īstais bridis, un tie Volstrītā, kas ticēja šīm prognozēm, tagad var būt ļoti apmierināti,” sacīja biržas brokeris Džonatans Korpina.
Citi analītiķi arī piekrīt, ka tirgus gaidīja šo paaugstinājumu. Tomēr vairākumā gadījumu investoriem nav paticis Federālo rezervju sistēmas vadītājas Dženetas Jelenas teiktas, ka tuvākajā nākotnē iespējami vēl trīs paaugstinājumi iepriekšējo divu vietā.
Tiek norādīts, ka viens no būtiskiem faktoriem, kas netiek publiski minēts, bet tiek ņemts vērā, ir jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa ekonomiskā politika. Viņš solījis nodokļu samazinājumu vienlaikus ar izdevumu pieaugumu infrastruktūras projektiem. Tāpat nav skaidrs, kas notiks, ja Tramps sāks celt tirdzniecības barjeras ar Ķīnu, ko viņš arī solīja pirms vēlēšanām.
