Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Šādu lēmumu ministrs pieņēma, iepazīstoties ar "PriceWaterhouseCoopers" auditu par ministrijas rīcību OIK atļauju piešķiršanā, staciju kontrolē un OIK atļauju anulēšanā. Audita rezultāti arī nosūtīti prokuratūrai, lūdzot pārbaudīt šādas rīcības atbilstību sabiedrības interesēm un tās radītās tiesiskās un finansiālās sekas, teikts ministrijas paziņojumā medijiem.
Piemēram, Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas uzsāka un turpināja praksi, kas saglabā iespēju uzņēmējiem saņemt OIK subsīdijas gadījumos, kad koģenerācijas stacijas tehnoloģiskās iekārtas nepārtraukti neatrodas noteiktajā stacijas atrašanās vietā, informēja ministrija.
Laikā, kad Ekonomikas ministrijai bija jārūpējas par OIK sloga mazināšanu, tās amatpersonas faktiski rīkojušās pretēji sabiedrības interesēm un valdības lēmumiem, ļaujot uzņēmējiem ar stacijās uzstādītām vairākkārt mazākām jaudām, nekā deklarēts, saglabāt OIK atļauju un tādējādi nesākt ražošanu noteiktajā termiņā.
Vērtējot EM darbību no 2012. gada augusta līdz 2017. gada novembrim, auditori konstatēja vairākus trūkumus atļauju izsniegšanas un kontroles sistēmā.
Ašeradens, kurš ir ministra amatā kopš 2016.gada februāra, paziņojumā medijiem pauž pārsteigumu par “ministrijas iepriekšējo augstāko administratīvo vadību paviršo attieksmi pret darba organizāciju un atbilstošu resursu nenovirzīšanu atjaunojamās enerģijas jomas uzraudzībai”.
“OIK sistēmas uzraudzība, kontrole, atļauju izdošana un to anulēšana ir vairāk nekā 260 miljonu eiro vērtu ikgadēju valsts saistību pārvaldīšana, par ko maksā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji. No labas pārvaldības prakses akūta trūkuma līdz pat iespējamai amatpersonu bezdarbībai – tie ir secinājumi, ko izdaru, iepazīstoties ar audita rezultātiem,” uzsvēra Ašeradens.
Ekonomikas ministrijas padomniece Agita Baltbārde portālam LSM norādīja, ka audita ziņojums ir ļoti apjomīgs un attiecās uz bijušo un, iespējams, arī esošo ministrijas amatpersonu rīcību.
Šī perioda sākumā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu ieņēma partijas „Latvijas Attīstībai” politiķis Juris Pūce, Mārtiņš Lazdovskis, Ringolds Beinarovičs un Juris Stinka. Savukārt valsts sekretāra pienākumus uz laiku pildījušas vēl vairākas amatpersonas, proti, Andris Liepiņš, Jurijs Spiridonovs un Raimonds Aleksejenko.
KONTEKSTS:
Īpašu uzmanību OIK sistēma izpelnījās pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora.
Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izsauca OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām.
Augusta sākumā speciāli izveidota darba grupa nāca klajā ar plānu OIK atcelšanai. Iecerēts atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli, OIK jaudas maksājumu iekļaut pārvades tarifā un dažādos veidos ierobežot OIK saņēmēju peļņu, tādā veidā samazinot obligātā iepirkuma apjomu. Savukārt pēc trim gadiem OIK aizstātu “zaļie sertifikāti”. Tomēr pret visām darba grupas iecerēm izskanēja virkne iebildumu, un premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) paziņoja, ka no OIK reformu plāna izņems priekšlikumu par "zaļajiem sertifikātiem".
