Kučinskis: No OIK reformu plāna izņems priekšlikumu par «zaļajiem» sertifikātiem

No Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātā obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma reformu plāna tiks izņemts priekšlikums par "zaļajiem sertifikātiem", pirmdien pēc valdības komitejas sēdes žurnālistiem sacīja ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

ĪSUMĀ:

  • No OIK reformu plāna izņem priekšlikumu par "zaļajiem sertifikātiem".
  • "Enefit" norāda, ka "zaļie sertifikāti" nesamazina maksājumus par elektrību.
  • Darba devēji saka, ka sertifikāti nerisina situāciju pēc būtības.
  • Izskan ierosinājums atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli.
  • Ašeradens ir pārliecināts, ka pārējo plānu valdība atbalstīs.
  • Uzņēmēji piedāvājumu sauc nozares iznīcināšanu.

Premjers informēja, ka ministri pirmdien noslēdza darbu pie EM izstrādātā informatīvā ziņojuma par scenārijiem OIK maksājuma atcelšana, tomēr ministri lēma vēlreiz izvērtēt ekspertu papildus paustos priekšlikumus.

Raksturojot piedāvājumu, EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks skaidroja, ka to īstenot plānots trīs gadu laikā: "No 2019. gada notiek subsidētās elektroenerģijas nodokļa atjaunošana un tiek noteiktas prasības biogāzes stacijām. No 2020. gada notiek jaudas maksājumu reforma un iekšējās peļņas normas metodoloģijas pielāgošana, bet 2021. gadā tiek atcelta obligātā iepirkuma komponente.”

No plāna paredzēts izslēgt ideju par zaļās enerģijas sertifikātu ieviešanu. Elektroenerģijas tirgotāja "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Behters valdības komitejas sēdē uzsvēra, ka "Enefit" pieredze Polijas un Zviedrijas tirgū liecina, ka

šādu sertifikātu esamība nebūt nesamazina patērētāju maksājumus par elektroenerģiju.

Tāpat viņš teica, ka par "zaļo sertifikātu" cenām šobrīd nekas nav zināms. "Galvenais ir risks, ka šīs cenas būs ļoti svārstīgas, un tas ir tas galvenais mīnuss," teica Bethers.

Sertifikātus neatbalsta arī Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK). "Tie tikai pārliek šo atbildības slogu no punkta A uz punktu B, bet tas nerisina situāciju. Tāpēc mēs esam pret "zaļo sertifikātu" ieviešanu tādu, kādu mēs esam šobrīd redzējuši," stāstīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Arī bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis Edvīns Karnītis ''zaļos sertifikātus'' vērtē visai skeptiski. Viņaprāt, par vienu no reālistiskākajiem piedāvājumiem uzskatāms ierosinājums atjaunot savulaik jau pastāvējušo subsidētās elektroenerģijas nodokli. Samazināt OIK ietekmi uz elektroenerģijas cenām palīdzētu arī subsidētās elektroenerģijas ražotāju peļņas normas samazināšana.

"Peļņas norma ir apsverama, bet ar diviem būtiskiem papildinājumiem. Pirmkārt, ar pašas peļņas normas apcirpšanu un, otrkārt, ar metodoloģijas "uzfrizēšanu”, lai tur nav iespēja, rupji runājot, katru gadu pirkt "Lamborghini", sakot, ka pa Latvijas ceļiem "Lamborghini" vairāk kā vienu gadu netur," stāstīja Karnītis.

Premjers par "zaļo sertifikātu" izņemšanu no plāna bija pārliecināts:

"Debates par "zaļo sertifikātu'' pierādīja, ka šis priekšlikums neiztur kritiku, tāpēc tas nevarēs ieraudzīt dienasgaismu.

Bet pārējo priekšlikumu virzība tiks turpināta, un ekonomikas ministrs tos uzlabos," sacīja Kučinskis.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, viņš atbalsta EM izstrādāto ziņojumu, bet vēl sagaidāmas plašas diskusijas par gala piedāvājumu. "Esmu ieklausījies ekspertos, un ir skaidrs, ka vēl ir daudz jādiskutē. Laika ir gana, lai eksperti un EM izstrādātu konkrētu mehānismu," piebilda premjers.

Viņš arī uzsvēra, ka valdība nekādā gadījumā nelems par jaunu atbalsta veidu "zaļajai" enerģijai, jo vēl nav atrisināts jautājums ar spēkā esošo atbalstu. Kučinskis uzsvēra, ka valsts nevar sniegt nesamērīgu atbalstu, bet atbalstāma būtu "zaļās" enerģijas pietuvināšanās tirgus cenām.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašerdens ("Vienotība") teica, ka ir atvērts jebkuram, kurš piedāvās risinājumu, kā to var izdarīt ātrāk un efektīvāk. Viņš gan ir pārliecināts, ka plāns, neskaitot "zaļos sertifikātus", tiks atbalstīts.

"Debašu laikā nebija ministru pozīcijās teikts - atceļam vienu vai otru jautājumu. Bija iebildumi vienā vai otrā tehniskā daļā. Rīt redzēsim, kāds būs valdības balsojums, bet es nešaubos, ka koalīcija un valdība atbalstīs šo," teica ministrs.

Tikmēr uzņēmēji, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, piedāvājumu sauc nozares iznīcināšanu.

Subsidētās elektroenerģijas ražotāji jau tagad nespējot norēķināties ar bankām. "Mežvidu siltumnīcu" īpašnieka "Latgales dārzeņu loģistika" valdes loceklis Edgars Romanovskis sūrojās, ka uzņēmumam jau anulēta atļauja ražot subsidēto elektroenerģiju koģenerācijā:

"Mums nav tādas sajūtas, ka esošajā situācijā mūsu pārsūdzība tiks objektīvi izvērtēta. Diemžēl."

KONTEKSTS:

Izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par atteikšanos no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai.

EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts "zaļajai" enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS "Augstsprieguma tīkls". Patlaban to administrē "Enerģijas publiskais tirgotājs".

EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņas normas aprēķinu. OIK sistēmas reformas ietvaros piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem - ieviest "zaļos sertifikātus" vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.

Pēc Ministru kabineta atbalsta EM priekšlikumam ministrija līdz šā gada septembrim izstrādās grozījumus virknē normatīvu, lai varētu īstenot EM priekšlikumus.

Pret EM ziņojumā ietvertiem atsevišķiem risinājumiem iebilda virkne organizāciju, tostarp Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija, Latvijas Darba devēju konfederācija u.c.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti