Ārpus Rīgas

Piekrastē lielākā apjomā varēs zvejot jūrasgrunduļus

Ārpus Rīgas

“Kurzemnieka” galvenā redaktore Daiga Bitiniece par simtgades dziesmusvētkiem

Ar aktīvu informēšanu darbību uzsāk Latgales speciālā ekonomiskā zona

Ar aktīvu informēšanu darbību uzsāk Latgales speciālā ekonomiskā zona

Valdība aizvadītā gada nogalē atbalstīja Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritoriju, kas pašvaldībās veido 1,73% no kopējās teritorijas apjoma. Šī gada sākumā Latgales plānošanas reģiona pārstāvji dosies uz Latgales pašvaldībām, lai informētu par speciālās ekonomiskās zonas iespējām jau esošajiem un jaunajiem uzņēmējiem.

Latgales reģionā jau 20 gadus darbojas Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona, kas ietver teritoriju gan Rēzeknes pilsētā, gan Rēzeknes novadā. Savukārt no šī gada sākuma darbību uzsākusi arī Latgales speciālā ekonomiskā zona. Vladislavs Stankevičs, kurš līdz šim bija Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs, tagad atbildēs arī par jautājumiem komunikācijā ar uzņēmējiem par Latgales speciālo ekonomisko zonu:

“Šobrīd Latgalē nav neviena objekta, kuram ir piešķirts speciālās ekonomiskās zonas statuss. Kad atnāks investors un teiks - gribu šeit speciālo ekonomisko zonu, es šeit celšu rūpnīcu vai dažādošu savu rūpniecību, vai celšu jaunu, un tad mēs sāksim ar viņu runāt, lai tieši šim zemes gabalam piešķirtu SEZ statusu”.

Pagājušā gada nogalē valdība akceptēja Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritoriju apjomu, kas pagaidām veidos 25 150 hektārus, taču nākotnē šis apjoms varētu vēl pieaugt.

Šobrīd vislielākā platība būs Daugavpilij – 2 500 hektāru, vismazākā būs Rēzeknei - 250 hektāru. Speciālajā ekonomiskajā zonā varēs darboties gan esošie uzņēmēji, gan jauni. SEZ teritorijas robežas šobrīd nav iezīmētas, tās tiks noteiktas abpusēji vienojoties pārvaldei ar uzņēmēju.

“Galvenais ir uzņēmējs, investors. Tā var būt jebkurā vieta Latgales teritorijā, ja šinī objektā ar kadastra numuru atļauta komercdarbība, viņš var nākt un noslēgt nomas līgumu, apliecināt īpašuma tiesības ar zemesgrāmatu, var nākt pie mums, un mēs varam sākt runāt,” saka Stankevičs.

Uzņēmējam darbojoties šajā teritorijā, būs iespēja saņemt nodokļu atlaides – 80% uzņēmuma ienākuma nodokļa, kā arī no 80 līdz pat 100 procentiem nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Tomēr, kā norāda Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, ar nodokļu atlaidēm vien ir par maz, lai piesaistītu uzņēmējus konkrētajai teritorijai.

''Ņemot vērā mūsu pieredzi, bez aktīvas darbības nekas nenotiks šajā teritorijā. Un es uzreiz gribu brīdināt pašvaldības, - ja jūs gribat rezultātu, tad nāksies ļoti nopietni piestrādāt.

Vajadzīgi papildu atvieglojumi no pašvaldībām un papildu bonusi, lai piesaistītu uzņēmējus,” uzsver Aleksandrs Bartaševičs.

Savukārt Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda cer, ka speciālā ekonomiskā zona un nodokļu atlaides, radīs investoriem lielāku interesi ieguldīt investīcijas Latgalē:

“Interese ir, esam piedāvājuši, bet pagaidām nav neviens nācis. Nedaudz salīdzinot ar ostas pilsētu vai tām pilsētām, kurām ir dzelzceļš, mēs neesam tik interesanti, jo te pie mums var atnākt šādi uzņēmēji, kuri ražo produkciju, kam nevajag ne jūras satiksmi, ne arī dzelzceļa satiksmi, tādi, kas ražo maza izmēra un dārgu kaut kādu produkciju, lai transportēšana būtu iespējama ar kravas mašīnām.”

Uz Latgales speciālās ekonomiskās zonas statusu nevarēs pretendēt lauksaimniecības produktu ražotāji, sintētisko šķiedru ražotāji un transporta uzņēmumi. Kā spriež Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes pārstāvis Vladislavs Stankevičs, par pirmajiem rezultātiem Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā varēs runāt aptuveni pēc pusgada. Tagad gada sākumā notiks aktīvs skaidrojošais un informējošais darbs, lai ieinteresētu uzņēmējus saņemt Latgales SEZ statusu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti