Viņš kritiski vērtē pašreizējo Grieķijas politisko vadību, norādot, ka valsts attālinās no eirozonas, un tajā ir vainojama "politiskā bezatbildība, apsēstība ar varaskāri" un nevēlēšanās veikt reformas, lai valsti padarītu konkurētspējīgāku.
Vilks norāda arī, ka Grieķija nebūt nav vienīgā valsts, kur bija nepieciešamas steidzamas reformas. "Baltija, Ziemeļvalstis, Īrija un pat Spānija, Portugāle parādīja, ka problēmas ir jārisina nekavējoties, tad arī būs citu valstu atbalsts," uzsver Vilks.
Viņaprāt, "tikai politiskie gļēvuļi var uzdot tautai jautājumu referendumā: vai jūs gribiet mazākas pensijas, algas un lielākus nodokļus?”.
Jautājums GRE referendumā:SVF,citu valstu nodokļu maksātāji nedod naudu mūsu algām,pensijām un liek mainīties?Vai mums vajag tādu Eirozonu?
— Andris Vilks (@AndrisVilks) June 27, 2015
Jau vēstīts, ka Grieķija piektdien noraidīja starptautisko kreditoru piedāvājumu, kurā bija paredzēta starptautiskās programmas pagarināšana uz pieciem mēnešiem 12 miljardu eiro apmērā, pretī veicot dažādas reformas.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņojis, ka par starptautisko kreditoru piedāvāto reformu un taupības pasākumu plānu nākamsvētdien, 5.jūlijā, rīkos referendumu.
Jau vairākus mēnešus kopš februāra Grieķija nespēj vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,2 miljardu eiro piešķiršanu, kas ir nepieciešami, lai arī sāktu atmaksāt parādu Starptautiskajam valūtas fondam.
Aizdevēji nepārskaita naudu, jo uzskata, ka Grieķija nav īstenojusi visas prasītās reformas, lai būtu droši, ka valsts spēs sakopot līdzekļus, lai atdotu arī pārējo parāda daļu. Grieķija kopš krīzes sākuma palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem ir lūgusi divas reizes un saņēmusi vairāk nekā 200 miljardu eiro, kurus nākamajos gados nāksies atdot.
