ĪSUMĀ:
- Nepateicīgi laikapstākļi zemnieku saimniecībām rada arvien lielākus zaudējumus.
- "Latraps": Šobrīd apdrošināti ir vien 30% sējumu.
- Pērn graudu ražas bijušas par 20-30% mazākas.
- Valsts atbalsts apdrošināšanas polisēm ir nestabils.
- Ministrs Krauze: Jādiskutē par lauksaimniecības riska fonda izveidi.
- Pērn apdrošinātāji lauksaimniekiem par zaudējumiem varētu būt izmaksājuši ap 20 miljoniem eiro.
Dažādi ar klimatu saistīti riski, kā pavasara salna, sausums, lietavas un krusa, kā arī nupat janvārī kailsals radījis arvien lielākus zaudējumus zemnieku saimniecībām. Graudu kooperatīva "Latraps" sējumu apdrošināšanas vadītāja Vita Baumane norādīja, ka patlaban Latvijā kopumā apdrošināti vien 30% platību:
"Ja Latvijā ir ap 900 tūkstošiem hektāru sējplatību, tad no tām tikai ap trešā daļa ir apdrošinātas. Tas nav tikai apdrošināšanas piedāvājuma jautājums, bet arī saimniecību finanšu pratības jautājums, kā katra saimniecība plāno savu attīstību un turpmāko darbību. Tas iet roku rokā arī ar to, cik daudzas saimniecības ir tādā līmenī, lai spētu domāt par apdrošināšanu, jo svarīgāk būs iesēt vispār to graudu zemē."
"Zemnieku saeimas" vadītājs Juris Lazdiņš aizvadīto gadu sauca par pielāgošanās gadu gan saistībā ar jauno lauksaimniecības politiku, gan arī ar klimata izaicinājumiem. Pēc lauksaimnieku organizācijas aplēsēm tieši graudu ražas pērn bijušas par 20–30% mazākas.
Kā vienu no kūtrās apdrošināšanas aktivitātes iemesliem Lazdiņš minēja nestabilo un neprognozējamo valsts atbalstu apdrošināšanas polisēm. Iepriekš atbalsta intensitāte bija 70%, šobrīd – 50%.
"Ideālais variants, ko mēs redzam, ka šī programma strādā atvērti visu gadu, bet šobrīd tas tā nav. Šajā gadā šai programmai piešķirti papildu 10 miljoni eiro. Tas ir labi, bet tas ir tikai viens gads, un uz 2025. gadu šāda finansējuma nav, un mēs nezinām, vai tāds būs. Tur ir ļoti liels darbs no Zemkopības ministrijas jāiegulda, lai mēs nostabilizētu šo pozīciju. Manuprāt, lauksaimniekiem cerēt uz to, ka viņiem paveiksies un kāds kaut ko kompensēs, pēc šī gada pieredzes vairs nevajadzētu. Un teikt, ka polises ir pārāk dārgas, manuprāt, arī vairs nav arguments," pauda Lazdiņš.
Apsver lauksaimniecības riska fonda izveidi
Savukārt Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) savā uzrunā konferences dalībniekiem norādīja, ka jāatgriežas arī pie diskusijas par lauksaimniecības riska fonda izveidi:
"Valstij nav iespējams visu laiku atbalstīt dažādas nozares, un lielākajā daļā tiešām apdrošināšana darbojas, un es redzu, ka tā tam arī ir jāpaliek,
bet mums ir vairāk jādomā par tām jomām, kur apdrošināšana ir ļoti apgrūtināta vai faktiski realitātē nedarbojas – augļkopību, dārzeņkopību, lopbarības platībām – zālājiem un kukurūzu.
Un šeit ļoti nopietni mums jāatgriežas pie vēsturiskās diskusijas par riska fonda izveidi – no valsts puses tāda kopfonda, ko gan paši lauksaimnieki, gan mēs varētu izmatot arī Eiropas finansējumu administrēšanai. Bet mums ir vajadzīgs tāds fons, kas palīdz lauksaimniekiem tur, kur apdrošināšanas kompānijas nekad neies vai ļoti retos gadījumos šobrīd iesaistās."
Apdrošināto platību lielums pieaug
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka 2022. gadā lauksaimniekiem izmaksāti 9 miljoni eiro par zaudējumiem sējumiem un stādījumiem, tikmēr pērn tikai 8 mēnešos atlīdzībās jau izmaksāti 16 miljoni eiro.
Asociācijas vadītājs Jānis Abāšins norādīja, ka pērnā gada kopējā statistika vēl tikai gaidāma, tomēr, viņaprāt, atlīdzībās par visu gadu varētu būt izmaksāti pat 20 miljoni eiro: "Kaut kāds progress ir. Ja skatās pirms pieciem vai septiņiem gadiem, apdrošināti bija ap 10% platību, tad tagad ir jau trešdaļa no visām sējumu platībām, bet, protams, vēlētos šo skaitli varētu vēl augstāku.
Apdrošināties noteikti motivē laba pieredze, ja ir bijušas lielas kataklizmas, piemēram, krusa Zemgalē. Šī ir papildu motivācija tam, ka ir arī 50% subsīdija no valsts puses, jo jāsaprot, ka nevienā citā nozarē tādu vispār nav.
Tā ka, es domāju, ka vēl mazliet laika jautājums, izglītības jautājums, kā arī apdrošinātājiem jāpiestrādā, lai tas piedāvājums būtu interesantāks zemniekiem, un tad arī būs apdrošināti 50% no platībām."
Asociācija lēš, ka pērn apdrošinātās platības pieaugušas līdz 350 tūkstošiem hektāru, kas ir par 100 tūkstošiem hektāru vairāk nekā vēl gadu iepriekš.
