Šobrīd piena iepirkuma vidējā cena ir 35 centi litrā, savukārt reālās ražošanas izmaksas ir vismaz 40 centi; tas nozīmē, ka piensaimniekiem piena ražošana ir ne tikai neizdevīga, bet tā arī nes zaudējumus.
Zemnieku saimniecības "Mazdzērvītes" vadītājs Jānis Ločmelis pastāstīja, ka viena dzīvnieka barošanas izmaksas dienā varētu sasniegt 12 eiro: "Ja samaisītā barība, kas ir slaucamajām govīm, izmaksā no 6 līdz 8 eiro uz vienu dzīvnieku dienā, lai viņu pabarotu, tad šogad pievienosim klāt salmus, un tad tā barības deva uz vienu dzīvnieku izmainīsies no 8 līdz 12 eiro uz vienu dzīvnieku."
Šāds pašizmaksas cenu pieaugums daudzām saimniecībām nav pa spēkam, tādēļ tās apsver likvidācijas procesu sākšanu.
"Mēs nedrīkstam viņus [lopus] nebarot, nedrīkstam viņus nepadzirdīt ar ūdeni, mēs nedrīkstam viņus neapkopt, un tāpēc mēs meklējam visus risinājumus, lai šīs pamatvajadzības nodrošinātu," norādīja Ločmelis.
"Mazdzērvītēs" ir teju 600 piena govju, bet, visticamāk, nāksies likvidēt vismaz piekto daļu.
Tikmēr kooperatīvā "Pienupīte", kur apvienojušās 127 saimniecības, jau gada pirmajā pusē piecas saimniecības likvidēja piena lopus un trīs sāks to darīt jau tuvākajā laikā.
"Pienupītes" valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane atklāja, ka domu par likvidāciju apsver daudzi, turklāt ne tās mazākās saimniecības: "Otrkārt, revidē ganāmpulkus, ko atstās, ko neatstās uz ziemošanu, un tas liecina, ka lopu skaits samazināsies."
Biedrības "Lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka pastāstīja, ka nozarē valda panika:
"Jaunie zemnieki, jaunie piensaimnieki visi ir panikā par situāciju lopkopībā, piena lopkopībā, jo ļoti daudzi jau ir izcirtuši mežus, un Dievs vien zina, ko nu kurš [darīs], lai tikai varētu to piena nozari glābt un stutēt, un izturēt."
Satraukums valda arī par to, ka
poļi ne tikai aktīvi izpērk piena lopus no saimniecībām, kas savu darbību piena nozarē ir nolēmušas pārtraukt, bet arī lopbarību, kuras šobrīd akūti trūkst.
Nozares pārstāvji cer uz valsts atbalstu, tikmēr Zemkopības ministrijā saka – līdz 25. augustam vēl notiek informācijas vākšana par laikapstākļu nodarītajiem bojājumiem lauksaimniecībā, tādēļ runāt par atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un tā apjomu vēl ir pāragri.
KONTEKSTS:
2023. gada pavasaris nesis problēmas lauksaimniecības nozarē – pavasara salnas nozīmīgi ietekmēja augļkopību un ilgstošais sausums kopš aprīļa ir būtiski ietekmējis augkopību un lopkopību.
Eiropas Komisija bloka 27 dalībvalstīm kopumā piešķirs 330 miljonus eiro lauksaimnieku atbalstam, tostarp Latvijai atvēlēti nepilni 6,8 miljoni eiro. Latvijā arī plānoti vairāki pasākumi, lai lauksaimniekiem mazinātu salnu un sausuma radītos zaudējumus.
