"Mēs par to esam runājuši visu laiku, un mēs to rosinām gan attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, gan attiecībā uz citām lietām, bet tas būs kopīgs koleģiāls lēmums; ja mums izdosies pārliecināt kolēģus, būtu tāda likme arī kādiem citiem produktiem; ja neizdosies to panākt, tad nebūs," sacīja Krauze.
Taču viņš atzina, ka šī gada budžetā šo diskusiju ZZS noteikti nerosinās, jo valdības maiņas dēļ budžeta izstrāde ir iekavējusies un "jau sen budžetam bija jāiet uz priekšu", turklāt tagad, pēc viņa teiktā, ir arī "ļoti svarīgi jautājumi iedzīvotājiem, kaut vai ar elektroenerģijas tarifiem un daudzām citām lietām, kas jārisina un kas ir ne mazāk svarīgi".
Turklāt Krauze norādīja, ka nākotnē, spriežot par samazinātām PVN likmēm, būtu jāvērtē, "vai mēs ar šādām likmēm nepalīdzam importa produkcijai".
Krauze apgalvoja, ka, piemēram, 2018. gadā samazinot PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, "milzīgu kāpumu piedzīvoja importa produkcija, faktiski, samazinot likmi mēs esam veicinājuši importa produkcijas patēriņu Latvijā, un tāds nav mūsu mērķis, jo mūsu mērķis ir palīdzēt vietējiem."
"Tas ir jāvērtē. Ja arī pārējiem produktiem radīsies kāda importa produkcijas patēriņa pieaugums, samazinot likmi, tad es domāju, ka šāda samazināta likme nav loģiska, jo mēs negribam palīdzēt importam," sacīja ministrs.
"Zemnieku saeimas" pārstāve Edīte Strazdiņa Latvijas Radio pauda viedokli, ka PVN samazināšana pārtikai ir labs instruments, kā lauksaimniecības nozari "izvilkt no pelēkās ekonomikas", un šī priekšlikuma neiekļaušana valsts budžetā ir slikts signāls.
Strazdiņa pieļāva, ka vairākas nevalstiskās organizācijas, biedrības un arī iedzīvotāji būtu gatavi protestēt, lai saglabātu samazināto PVN likmi Latvija raksturīgajiem dārzeņiem.
Viņa atgādināja, ka valdība jau iepriekš noraidījusi idejas PVN likmi samazināt ēdināšanas jomā un citiem produktiem, piemēram, gaļai, pienam un maizei. "Ja vēl tiek atcelts PVN samazinājums augļiem un dārzeņiem, tad mēs Eiropas Savienības līmenī paliekam ar dārgāko PVN likmi," sacīja Strazdiņa, norādot, ka ieguvēji no PVN samazināšanas pārtikai pamatā būtu iedzīvotāji, jo tas palīdzētu stabilizēt cenas. Arī vairumtirgotāji un tirgotāju asociācijas esot apliecinājušas, ka uz PVN rēķina cenas nepaaugstinātu.
Pērn, kad ZZS bija opozīcija, tā pavasarī divas reizes sniedza priekšlikumu samazināt PVN likmi piena produktiem, olām, maizei, svaigai gaļai un zivīm, vēstīja aģentūra LETA.
ZZS Saeimas frakcija, būdama opozīcijā, piedāvāja sākotnēji lemt par 5%, bet pēc tam par 0% PVN likmes piemērošanu
no 2022. gada 1. jūnija dzeramajam pienam bez piedevām ar derīguma termiņu līdz 10 dienām, piena produktiem bez piedevām, tostarp skābajam krējumam, saldajam krējumam, kefīram, rūgušpienam, paniņām, rjaženkai, pilnpiena biezpienam, biezpienam, vājpiena biezpienam, jogurtam, kā arī maizei bez piedevām, svaigai un atdzesētai gaļai un zivīm, vistu un paipalu olām čaumalās.
ZZS toreiz pamatoja, ka "straujo cenu kāpumu pārtikai veicina elektroenerģijas, degvielas un dabasgāzes izmaksu pieaugums.
Tā rezultātā pārtika kļūst arvien mazāk pieejama Latvijas sabiedrībai, uz ko norāda arī Latvijas lauksaimnieki un pārtikas ražotāji, darba devēji un citu nozaru pārstāvji, aicinot samazināt PVN likmi un tādējādi atbalstīt gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus Latvijā".
ZZS toreiz aicināja citu politisko spēku pārstāvjus "nebaidīties no koalīcijas līguma pārkāpšanas", bez diskusijām atsakoties no iespējas atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmējus šajā tautsaimniecībai sarežģītajā laikā, vēstīja LETA.
Pārtikas cenas turpināja pieaugt arī šogad, un vasarā, salīdzinot ar pagājušo gadu, kāpums pārsniedza 20%.
Turpmāk cenu kāpums sabremzējās, bet vienalga turpinājās pieaugums, un šogad augustā pārtikas cenu kāpums gada laikā sasniedza 8,2%.
Tieši pārtikas cenām kopš šī gada maija bija lielākā ietekme uz kopējo inflāciju Latvijā, augustā gada inflācija, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par vienu procentpunktu, sasniedzot 5,4%, bet pusi no vēl atlikušā cenu kāpuma veido pārtika, alkohols un tabaka.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs norāda, ka augstākais pārtikas cenu punkts bijis pērnā gada nogalē un šī gada sākumā. Tagad pārtikas cenas samazinās, jo cenas samazinās arī pasaulē, bet to kavē konkurences trūkums.
