No 83 nelaimes gadījumiem, kas šogad notikuši būvniecības nozarē, deviņi ir smagi un viens darbinieks ir gājis bojā. Kā stāstīja VDI eksperte Inese Sūna, inspekcijas pārstāvji būvniecības nozarē katru gadu rīko arī tematiskās pārbaudes un šogad konstatēti 28 darba drošības pārkāpumi.
"Būvniecībā biežākais cēlonis ir kritieni no augstuma. Darbi ir uz jumtiem vai uz sastatnēm pietiekami augstu, un tad kritieni ir ar ļoti smagām sekām vai arī diemžēl iet bojā darbinieki.
Netiek norobežotas bīstamas vietas, šahtas, kur darbinieks var iekrist, kā arī darbi tranšejās ir bīstami, jo var būt tik spēcīgs zemes nogruvums, ka vienkārši aprok un cilvēks diemžēl gājis bojā, nosmacis," teica Sūna.
Latvijas Būvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Grīnbergs kā vienu nelaimes gadījumu iemesliem būvniecībā minēja kvalificēta darbaspēka trūkumu.
"Protams, ir labi piemēri, kur ieved darbaspēku un atbrauc zinoši būvnieki, kas pārzina darba drošības prasības, bet ir arī ne tik labi piemēri, kur atbrauc peļņas nolūkā cilvēki, kuri nav šādas profesijas mācījušies, viņu mērķis ir nopelnīt, un īsti izpratnes par būvniecības procesiem nav vai ir tikai daļējas vai nepilnīgas. Tur ir vislielākie riski. Un es nenoliegšu, ka mums ilgus gadus būvniecībā dominē lētākais darbaspēks un šī dominante uz lētāko darbaspēku spiež ārā kvalificēto darbaspēku," skaidroja Grīnbergs.
Protams, darba drošības pārkāpumi notiek ne tikai būvniecības nozarē.
Piemēram, pērn būvniecības nozare ierindojās trešajā vietā, bet pirmajā vietā bija apstrādes rūpniecība, īpaši kokapstrāde, tai sekoja transports un uzglabāšana.
"Ja runājam par letāliem nelaimes gadījumiem, tad, protams, būvniecība un transports un uzglabāšanas nozare ir pirmās vietas, kurās abās pagājušogad bija septiņi bojā gājušie. Nu un jāsaka, ka seši bojāgājušie lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, un tieši koku gāšanā, tātad mežā tiek aizzāģēti koki un darbiniekam diemžēl uzkrīt virsū. Transporta nozarē ceļu satiksmes negadījumi ir biežākais cēlonis, kad darbinieks iet bojā, jo pārvadā preces, uzglabāšana, loģistika – tur ir iesaistīti vairāki transportlīdzekļi," atzīmēja Sūna.
Viņa uzsvēra, ka darba drošība atkarīga no abu pušu – darba devēju un darba ņēmēju – sadarbības.
"Darba devējs atbild par drošu darba vidi un apmāca darbiniekus, bet darbiniekam jāievēro šīs drošā darba metodes, jo darbinieks jau zina, kur ir tas risks. Piemēram, ja viņš redz, ka aprīkojums ir neatbilstošs vai viņš nestrādā pareizi, viņam jāinformē darba devējs, kurš tad atkal skatās – tātad ir kaut kāda tehniska problēma, risināsim."
Būvnieku pārstāvis Grīnbergs ir arī Rīgas celtniecības koledžas direktors un stāstīja, ka mācību procesā topošie būvnieki apgūst gan teorētiskās, gan praktiskās darba drošības iemaņas. Bet, lai sasniegtu labus rezultātus ilgtermiņā, būvniecības nozarē nepieciešams kvalificēts darbaspēks un atbilstoša likumdošana.
"Tad, kad būvniecībā tiks radīts pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka un būs vienota sistēma, kur tas tiks fiksēts, tad cilvēki paši sapratīs, ka kvalificētam darbaspēkam maksā vairāk.
Es arī gribu iegūt kvalifikāciju, es tai skaitā gribu arī saprast vairāk par darba drošības jautājumiem, un tad šie riski samazināsies un arī negadījumu skaits samazināsies," klāstīja Grīnbergs.
Runājot par darba drošību, ir arī labas ziņas. Lai gan nelaimes gadījumu skaits darba vietās nesamazinās, samazinās letālo gadījumu skaits, un tas liecina, ka darba vide lēnām, tomēr uzlabojas.
