LDDK prasa slimības lapu regulējumu Latvijā mainīt uz līdzīgāku, piemēram, Igaunijā esošo, kur darba ņēmējs uz sava rēķina atver pirmās trīs slimības lapas dienas, nevis, kā tas šobrīd ir Latvijā, vienu dienu. Tāpat LDDK aicina samazināt arī darba devēja apmaksāto slimības lapas dienu skaitu, kas šobrīd Latvijā ir deviņas dienas. Jānorāda, ka jau pērnā gada aprīlī šis darba devēju apmaksājamo dienu skaits samazināts no 10 uz 9.
Sistēmu varētu saglabāt esošo, ja valsts būtu spējīga garantēt, ka slimības lapas piešķir tikai tiem, kuriem tas nepieciešams, norādīja Bite.
"Nav normāli, ka pēc pilsētas svētkiem trešdaļa uzņēmuma darbinieku var atnākt ar slimības lapām pēc četrām dienām. Tas tāpat ir uz kāda rēķina, visdrīzāk, gan uzņēmuma, gan citu strādājošo rēķina," sacīja Bite.
Bite norādīja, ka "folklorā jau iegājies jēdziens", ka slimības lapu var "dabūt vai paņemt", nevis saņemt slimības dēļ.
Bite pauda, ka darba devējiem bieži vien nākas apmaksāt virsstundas darbiniekiem, kuriem jāaizvieto kāds kolēģis, kurš atrodas uz slimības lapas. Tāpēc būtu jāmaina ne tikai slimības lapu regulējums, bet arī virsstundu apmaksas sistēma. Bite sacīja, ka darba devēji jau 10 gadus aicinot to sakārtot konkurētspējīgu.
Citās Eiropas Savienības valstīs virsstundu piemaksa sastāv no 5% līdz 100%, bet Latvija palikusi vienā grupā ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, kur virsstundu piemaksa ir 100% apmērā, pauda Bite. "Ja regulējums ir greizs un nestrādājošs, vienmēr atradīs, kā to apiet," sacīja Bite.
