Rīta Panorāma

RTU studenti pēta iespējas notekūdeņus izmantot par vērtīgu resursu

Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu

Kā Latvija izlietos Eiropas naudu laikapstākļu seku kompensēšanai?

«Zemnieku saeimai» bažas par vairāku lauksaimniekiem paredzēto atbalstu saņemšanu

Lauksaimniekus pārstāvošā biedrība "Zemnieku saeima" paudusi bažas par vairāku atbalsta ieceru īstenošanu nozarē. Uz to intervijās LTV un Latvijas Radio norādīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Intervija ar “Zemnieku saeimas” priekšsēdētāju Juri Lazdiņu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Ar iepriekšējo Zemkopības ministrijas vadību lauksaimnieki bija runājuši par speciālu apgrozāmo līdzekļu programmu. Tāpat solīts atbalsts kāpjošo kredītprocentu dēļ, norādīja biedrība. Pašlaik "Zemnieku saeima" paudusi bažas par to, vai lauksaimnieki saņems kādu atbalstu.

Līdz mēneša beigām Eiropas Komisijai nepieciešams iesniegt informāciju, kā tiks izlietoti gandrīz 6,8 miljoni eiro, ko laikapstākļu radīto zaudējumu kompensēšanai šogad var saņemt Latvija. Latvijas valsts drīkst piešķirt līdzmaksājumu no savas puses, lai saimniecībām sniegtu plašāku atbalstu.

Tomēr Lazdiņš zināja teikt, ka no valsts budžeta līdzfinansējums nav gaidāms: "Ir skaidrs, ka šāda finansējuma no valsts puses nebūs. Līdz ar to mums atliek operēt tikai ar esošajiem resursiem."

Tātad atbalsts būšot tikai no Eiropas Savienības. "Tas sarežģī situāciju, kā mēs jau tā mazo summu mērķtiecīgāk varētu sadalīt nozarēm, lai kompensētu būtiskos zaudējumus, kas radušies gan salnu, gan sausuma [radītās] neražas dēļ," sacīja Lazdiņš.

No šīs naudas 3 miljonus eiro paredzēts atvēlēt augļkopības nozarei, kas cieta pavasara salnās, jo attiecībā uz to apdrošināšana nebija iespējama. Par atlikušo naudu biedrībai pašlaik nav zināmi ministrijas piedāvājumi sadalei.

Lazdiņš apliecināja, ka atbalsts pamatosies uz reāliem zaudējumiem saimniecībās, un tas jāizmaksā līdz 31. janvārim.

KONTEKSTS:

7. augustā Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.

Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem.

Pēc lielgraudu krusas postījumiem tika slēgta arī Jaunpils pils. Dabas stihijā pamatīgi cietis valsts nozīmes kultūras pieminekļa jumts.

Vētras nodarītie postījumi pašlaik aplēsti 11 miljonu eiro apmērāValsts varētu uzņemties līdz 90% izmaksu vētras postījumu novēršanai pašvaldībās.  Individuālām dzīvojamām mājām varētu būt pieejams vienreizējais atbalsts līdz 3000 eiro, nepārsniedzot 20 eiro par kvadrātmetru. Savukārt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem atbalsts būtu nodrošināts 20 eiro par kvadrātmetru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti