"Cilvēcīgu lēmumu budžets" un "solījumu pildīšanas budžets" – tā nākamā gada valsts budžeta likumprojektu pieteica valdības un Saeimas vadība. Deputāti pirmajā lasījumā debatēs Saeimā iezīmēja vairākus iebildumus un neizmantotas iespējas, ko pieteicās labot ar priekšlikumiem uz galīgo lasījumu.
Koalīcijas partneri vienojušies rosināt turpmākajos trīs gados par 5% celt akcīzes nodokli cigaretēm cigāriem un cigarellām, kā arī krietni celt akcīzes nodokli dažādiem jauniem un arvien populārākiem smēķēšanas produktiem. Sākotnēji priekšlikums paredzējis akcīzes nodokli celt vairāk, taču apzināti kontrabandas aprites riski, norādīja Saeimas deputāts, Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis ("Attīstībai/Par!").
"Es tomēr būtu optimistisks, ka tiks īstenots plāns kāpināt akcīzes nodokli gan cigaretēm, gan karsējamai tabakai.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs redzam, ka karsējamai tabakai cenas ir zemas, tāpēc vēl ir iespējas arī nākotnē paaugstināt šo nodokli, lai ierobežotu kaitīgo ieradumu un novirzītu vairāk līdzekļu," klāstīja Dūrītis.
Priekšlikumā ierosināts karsējamās tabakas produktiem strauji audzēt akcīzes nodokļa likmi, lai 2023. gadā tā augtu no tagadējiem 20% līdz 50% no cigarešu akcīzes nodokļa apjoma. Tādējādi papildus iekasēto paredzēts novirzīt onkoloģisko saslimšanu testēšanai, diagnostikai un ārstēšanai. Ar tādu pašu mērķi Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti piedāvājuši par 10% palielināt akcīzes nodokli vīnam.
Deputāti apņēmušies izlabot pieļauto kļūdu, kas nākamgad palielinātu nodokļu slogu radošo profesiju saņēmējiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālās algas apjomu. Viņiem minimālo sociālo iemaksu paredzēts noteikt proporcionāli no ienākumiem. Plānoto pamatprincipu par iekasēto iemaksu sadalījumu paredzēts saglabāt, norādīja Saeimas deputāts, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).
"Priekšlikumā bija iekļauts gan par pasīvo autortiesību procentu 25% vai 50%, gan arī, kā jau tika virzīts, ka no obligātās nodevas par autortiesībām aiziet 80% sociālajai apdrošināšanai," klāstīja Jansons.
Iepriekš ilgi diskutēts pārdalīt 5% no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumiem no pašvaldību kasēm par labu valsts budžetam, solot pašvaldībām lielākas iespējas aizņemties dažādu projektu īstenošanai. Tas fiksēts arī ar valdības un pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā, tomēr Saeimas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija rosinājusi nesamazināt pašvaldību daļu no IIN ieņēmumiem. Tāpat, vienlaikus novērtējot plānoto 1% darbaspēka nodokļu likmes samazinājumu un 5% PVN saglabāšanu augļiem un dārzeņiem, ZZS deputāte Dana Reizniece-Ozola ar kolēģiem rosinājusi samazināt PVN arī citiem pārtikas produktiem.
"Gan tādēļ, lai mazāk turīgās sabiedrības daļas iegādāties produktus un paliktu pāri vairāk naudas, gan lai atbalstītu vietējos ražotājus, būtu samazinātais PVN jāpaplašina uz pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem – piena, gaļas, zivju produktiem un olām," klāstīja Reizniece-Ozola.
Citi opozīcijas deputāti rosinājuši arī atlikt plānu celt nodokļus dažādos alternatīvos nodokļu režīmos strādājošajiem, kā arī samazināt PVN līdz 5% viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem. Vienlaikus arī koalīcijā izskan nožēla par Covid-19 krīzes dēļ atliktiem plāniem.
"Vilšanās šajā budžetā ir, ka uz nākamo gadu tiek atlikts jautājums par ģimenes valsts pabalstiem,
nosakot par vienu bērnu 25 eiro, diviem 100 eiro, trijiem 225 eiro, četriem 400 eiro un katru nākamo bērnu – vēl 100 eiro," norādīja JKP deputāts Krišjānis Feldmans.
Ministri budžetam un pavadošajiem likumprojektiem iesniegtos priekšlikumus vētīs ārkārtas sēdē šo ceturtdien. Paredzams, ka pēc valdības atzinuma darbu ar budžetu galīgajā lasījumā jaunnedēļ sāks Saeimas Budžeta, finanšu un nodokļu komisija.
KONTEKSTS:
Saeima pagājušajā nedēļā konceptuāli atbalstīja 2021. gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023. gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos. Līdztekus likumprojektam "Par valsts budžetu 2021. gadam" tiek virzītas vairākas nodokļu politikas izmaiņas.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2021. gada valsts budžeta projekta, vidēja termiņa budžeta ietvara 2021., 2022. un 2023. gadam likumprojekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā saņēma vairāk nekā 500 priekšlikumus. Tie nosūtīti atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam.
