Saimniecībā Tadaiķu pagastā raža mazāka, bet kvalitāte ļauj to eksportēt
SIA "Balticagrar" valdes loceklis un agronoms Florians Reicle ir vācietis, kurš savulaik ieradās Latvijā, lai apgūtu praksi lauksaimniecībā, taču, pirms dažiem gadiem, izveidojot ģimeni, palicis Latvijā un savas zināšanas tagad iegulda Kurzemes pusē.
Kopumā uzņēmums apsaimnieko vairāk nekā 3000 hektāru. No tiem 450 hektāri bija apsēti ar ziemas miežiem, tagad jau tie ir nokulti un tiek vesti uz kalti.
Jaunais lauksaimnieks stāsta, kāda ir šī gada raža un kā to ietekmējuši laika apstākļi: "Ziemas miežus mēs sākām kult pirms nedēļas. Tā ir pirmā kultūra, arī uz kādu laiku vienīgā, ko varam kult. Mēs esam kopumā apmierināti ar ražu, jo vairs nesagaidām lielo rekorda ražu, tas bija skaidrs, vidējā raža ir 10 līdz 15% zemāka nekā vidēji raža pēdējos gados."
"Ietekme ir jūtama no sala un salnām, īpaši no salnām.
5 līdz 10% no vārpām pavisam tukšas, un augu skaits uz kvadrātmetru strauji samazinājās," atzīst Reicle.
Kopā ar Florianu Latvijas Radio apskata milzīgo graudu kaudzi, kurai fonā iepretim labības laukam plīvo liels Latvijas karogs. Saimniecība atrodas 30 kilometru attālumā no Liepājas ostas, Tadaiķu pagastā, tāpēc graudus eksportē.
Miežu kvalitāti agronoms vērtē kā samērā labu: "Kvalitāte ir diezgan "okey". Šobrīd uz ostu visu piegādājam kā 1. klases graudus. Tas lietus, kas uznāca jūnija vidū, palīdzēja kvalitātei, tā ir pietiekami laba eksportam."
Saimniecībā Durbē raža – par 25%–30% mazāka
Turpat netālu Durbē atrodas zemnieku saimniecība "Pīlādži". Ģimenes saimniecības pārstāvis Edgars Putra, kurš ir politiķis no "Apvienotā saraksta" un pieredzējis lauksaimnieks, skaidro, ka ģimenes saimniecībā audzē astoņas dažādas kultūras, arī zirņus, pupas, auzas un citas, tā veicinot labu augu seku.
Ziemas mieži izauguši pat labāk, nekā cerēts, bet salnas, sals un sausums ir darījis savu.
"Tas ir atstājis ietekmi uz kopējo ražu, jo ziemas miežiem raža ir par 25% līdz 30% mazāka, nekā cerējām, to jau varēja redzēt vēlā pavasarī, graudu skaits vārpā bija uz pusi mazāks, arī pati vārpa uz pusi īsāka," viņš stāsta.
Piejūrā, kur lietus bijis mazāk un augsnes ir smilšainākas, situācija ir vēl sliktāka, norāda Putra.
"Tur kūluši pa divām tonnām [no hektāra], mums tās augsnes ir nedaudz mālainākas, mitrums ilgāk uzturējās, bet piejūrā, kur vairāk smilts, ražība ir krietni mazāka. Latvijā ir daudzas vietas, zinu, ka ap Jēkabpili, kur šovasar lietus gandrīz nemaz nav bijis, arī Salacgrīvā man ir draugi, kur bildēs redzēju smuku rudzu vārpu, bet vārpā attīstījušies tikai 15% graudu. Sausums ir izdarījis katastrofālu postu ražai," secina Putra.
Miežu cenas ir gandrīz uz pusi zemākas nekā pērn
Miežu cenas ir gandrīz uz pusi zemākas nekā pagājušā gadā, turklāt jāņem vērā pašizmaksas pieaugums, pērn par augstu cenu pirkti minerālmēsli. Cenu ietekmē karš Ukrainā, uzsver Edgars Putra.
"Pircēji arī neslēpj, piemēram, rapsi viņi ved iekšā no Ukrainas, jo tam ir lielāks eļļas saturs – 46%–47% pret mūsu 42%. Šīs formulas, kas ir pret biržu, tās ir daudzreiz sliktākas, ja kādreiz runājām par mazu plusiņu, teiksim, plus 5 eiro vai plus 7 eiro pie biržas cenas , tad tagad ir mīnus 35 eiro. Miežiem, tā ir kultūra, kas šobrīd ir nokulta,
biržas cena ir 185–190 eiro pret pagājušā gada cenu aptuveni 380 eiro. Rēķiniet 200 eiro cenu starpība, cena ir stipri zemāka," stāsta Putra.
Neraugoties uz esošajiem apstākļiem, zemnieki arvien domā, kā pielāgoties gan laika apstākļu krīzēm, gan kara apstākļiem. Minerālmēslus, piemēram, fosforu, pērk nevis Krievijā vai Baltkrievijā, bet ieved no Marokas.
Vismaz šobrīd, nokuļot miežus, mierinot fakts, ka 2018. gadā sausuma dēļ raža bijusi daudz sliktāka nekā šogad. Edgars Putra saka, ka tad 0,6 tonnas no hektāra vasaras kviešiem bijusi realitāte, ziemas miežiem bijušas 4 tonnas no hektāra. Kulšanas turpināsies nākamās nedēļas otrā pusē, līdz ar to drīzumā būs lielāka skaidrība par šī gada kopējo ražu.
KONTEKSTS:
Biedrības "Zemnieku saeima" sausuma dēļ aicinājusi valdību izsludināt ārkārtējo situāciju. Arī Latgales Ražojošo lauksaimnieku apvienība Zemkopības ministrijai ir nosūtījusi aicinājumu izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ļautu īstenot vairākus atbalsta pasākumus sausuma negatīvo seku pārvarēšanai.
Bet Krīzes vadības padome 13. jūlijā neatbalstīja vairāku lauksaimnieku organizāciju priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, jo nozares prasības ir iespējams risināt bez tās pasludināšanas. Taču padome atbalstīja vairākus pasākumus, lai lauksaimniekiem mazinātu salnu un sausuma radītos zaudējumus.
