Rīkotāji informē, ka 54. ikgadējā sanāksmē piedalīsies apmēram 2800 dalībnieku, tai skaitā vairāk nekā 60 valstu un valdību vadītāji. Latviju pārstāvēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, bet starp citu valstu delegātiem ir Ukrainas, Francijas, Izraēlas un Argentīnas prezidenti Volodimirs Zelenskis, Emanuels Makrons, Ichaks Hercogs un Havjers Milejs.

Zelenskis otrdien plāno uzrunāt foruma dalībniekus, lai meklētu atbalstu savam 10 punktu miera plānam. Pirmdien Zelenskis tikās ar Šveices prezidentu Alēnu Bersē, lai apspriestu Krievijas nozagto ukraiņu bērnu atgriešanu, sankcijas, iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanas veidus, atmīnēšanu, finansiālo palīdzību un savas valsts atjaunošanu.

Kā zināms, Šveice joprojām ietur neitralitāti un nevēlas, lai tās ieroči nonāktu Ukrainā, par ko tā tikusi kritizēta.

Pasaules ekonomikas forumu apmeklēs arī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Ķīnas Tautas Republikas premjerministrs Li Cjans. Foruma prezidents Berge Brende norādīja, ka šogad pasākums notiek uz sarežģītākā ģeopolitiskā un ģeoekonomiskā fona pēdējo desmitgažu laikā.

Davosa būs vēl viena vieta un vēl viena iespēja Ukrainai, kur nodrošināt atbalstu atgādināt par nepieciešamību pēc tā. Zināms, ka Ukraina runās ar investoriem un uzņēmumu vadītājiem par pēckara valsts atjaunošanu un iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu.

Jau svētdien Davosā vairāk nekā 80 valstu pārstāvji ceturtajā konferencē apsprieda Ukrainas miera plānu kara ar Krieviju izbeigšanai. Karš turpinās arī Gazas joslā, un pastāv bažas par tā turpmāku eskalāciju. 

Augsto viesu ierašanās Davosas forumā, kas ilgs līdz piektdienai, prasa arī īpaši pastiprinātas drošības kontroles. Tāpēc protestētāji pret Pasaules ekonomikas forumu ielās izgāja jau svētdien, paužot  neapmierinātību un pieprasot atteikties no fosilā kurināmā.

Arī klimata pārmaiņas ir Davosas foruma dienas kārtībā. Šogad pievienojusies jauna tēma – mākslīgā intelekta ienākšana ikdienas dzīvē.

"Tam ir milzīgs transformācijas potenciāls - līdzīgs tam, ko tvaika dzinējs paveica fiziskajā darbā. Toreiz tas noņēma smagumu no cilvēku un dzīvnieku mugurām, kas ara mūsu laukus, un pārlika to uz mašīnām. Manuprāt, tā ir laba līdzība tam, ko šie lielie valodu modeļi darīs ar mūsu intelektuālo darbu," spriež Kanādas mākslīgā intelekta uzņēmuma "Cohere" izpilddirektors Aidens Gomess.

Bet tāpat kā toreiz – cilvēki baidījās no pārmaiņām, kuras  atnesa  tvaika dzinējs – tā lielā daļā sabiedrība ir bailes arī tagad. Tāpat kā toreiz – par darba zaudēšanu, norāda zinātnieki.

"Notiks pārkvalifikācija, būs sociālās drošības tīkls, jo pārejai būs jānotiek. Un šeit liela iespēja biznesam  - atjaunot uzticību kapitālismam, atjaunot uzticību tam, kā pasaule darbojas," uzskata "Edelman" grupas izpilddirektors Ričards Edelmans.