ĪSUMĀ:
- Par attīrīšanas iekārtu avāriju Liepājā ziņoja arī Lietuvas mediji, daži situāciju pārspīlēja.
- Reģiona tūrisma nozares pārstāvji atzīst – pārspīlēta informācija atvilinot tūristus atpakaļ uz Lietuvas kūrortiem.
- Liepājas reģionā rezervācijas atceltas par 18% biežāk nekā ierasti šajā laika laikā.
- Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija: ilgtermiņā šis notikums Latvijas tūrismu neietekmēs.
- Liepājas viesnīcu darbu šis notikums ietekmēja atšķirīgi – Rietumeiropas viesi braucienus neatcēla.
Jau nākamajā dienā pēc tam, kad Liepājas attīrīšanas iekārtu teritorijā sagruva notekūdeņu priekšattīrīšanas rezervuārs, vairākos Lietuvas medijos parādījās publikācijas, ka Liepājā ir ekoloģiskā katastrofa, peldēties Baltijas jūrā aizliegts un pludmales slēgtas līdz pat Lietuvas robežai.
Publikācijās izskanēja arī nepatiesi fakti, ka 100 kilometru garumā nedrīkst ne tikai peldēties, bet arī dzert krāna ūdeni un iet dušā.
Dienvidkurzemes novada tūrisma centra direktore Ieva Skābarde stāstīja, ka "lielāks satraukums patiesībā valdīja Rucavas pusē, Papē no lietuviešu tūristiem, jo viņiem likās, ka viss ir slikti".
"Un tad, paskatoties tos Lietuvas medijus, es sapratu, kāpēc viss ir slikti. Tie Lietuvas mediji bija sacēluši tādu pamatīgu vētru, jo tie virsraksti bija tādi, ka nebrauciet vispār tuvumā piekrastei," stāstīja Skābarde.
Tūrisma biznesā strādājošie uzskata, ka kaimiņvalsts mediju rīcība, ar pārspīlētas informācijas izplatīšanas palīdzību atvilinot savus tautiešus atpakaļ uz Lietuvas kūrortiem, nav bijusi korekta.
"Tā teikt, klikšķu mednieki pameta idejas, un konkurenti arī nesnauž. Viņi paķēra šo notikumu, uztaisīja vēl lielāku notikumu, un tas tieši atsaucās uz Lietuvas publiku – mums reāli nokritās apgrozījums no Lietuvas tūristiem," atzina jahtu ostas "Pāvilosta Marina" pārstāvis Ģirts Vagotiņš-Vagulis.
Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja valdes locekle Sintija Pusaudze stāstīja, ka naktsmītņu īpašnieki un vadītāji ziņoja, ka "rezervāciju atcelšanas procentuālais apmērs bija par 18% lielāks nekā ierasti šajā laika periodā".
Viesu mājas "Laikas" saimniece Liene Zaļkalne-Glezere atzina, ka "Liepājas gadījums bija ļoti smags, lietuvieši pazuda uz pusotru nedēļu pilnībā no kempinga".
"Lietuvieši, daudzi mani esošie klienti, zvanīja – Liene, kā tev tur iet, vai tev kaut kas tur mētājas krastā vai smird. Es sūtīju bildes, ka viss ir kārtībā. Nostrādāja fantastiski, divas nedēļas lietuviešu nebija. Laikapstākļi arī dara savu, ir švakāk," stāstīja visu nama saimniece.
Tomēr ilgtermiņā šis notikums Latvijas tūrisma jomu neietekmēšot, uzskata nozares Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš.
"Raugoties tādā makrolīmenī, tas tiešām ir bijis lokāla rakstura starpgadījums – protams, nepatīkams varbūt vietējiem un, protams, radīja daudz dažādu jautājumu, bet nekādā veidā nevaram apgalvot, ka tas ir iedragājis vai bojājis Latvijas tūrisma tēlu, Kurzemes tēlu vai Liepājas kā tūrisma galamērķa tēlu."
Liepājas viesnīcu darbu šis notikums ietekmēja atšķirīgi. Dažas no tām, kuru klienti ir no Rietumeiropas un citiem kontinentiem, šī starpgadījuma sekas neesot izjutušas vispār. Savukārt tajās, kurās apmetas pārsvarā kaimiņvalsts Lietuvas iedzīvotāji, apgrozījums jūlija nogalē esot krities vairāk nekā par piektdaļu.
KONTEKSTS:
24. jūlijā, sabrūkot Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra sienai, daļa no attīrīšanas ūdeņiem ietecēja jūrā. Veselības inspekcija paziņoja, ka Liepājā aizliegts peldēties visās Liepājas jūras peldvietās, kā arī ieteicams nepeldēties Pāvilostas peldvietā un Kurzemes piekrastē posmā no Liepājas līdz Pāvilostai. Bet jau pēc dažām dienām atzīts, ka Liepājas un Pāvilostas pludmalēs ņemtajos ūdens paraugos nav konstatēts mikrobioloģiskais piesārņojums, līdz ar to šajā vietās var droši peldēties.
"Liepājas ūdens" attīrīšanas iekārtas netālu no Ziemeļu fortiem atrodas kopš 1972. gada. Šāda situācija, kad sabrūk kāda notekūdeņu attīrīšanas rezervuāra siena, ir unikāla un notikusi pirmoreiz. Sabrukušais objekts ir visjaunākā no visām "Liepājas ūdens" attīrīšanas iekārtu būvēm, tā nodota ekspluatācijā 2009. gadā.
