SIA "Liepaja Bulk Terminal LTD" ir lauksaimniecības beramkravu pārkraušanas uzņēmums ar 25 gadu pieredzi. Šeit pārkrauj aptuveni 30% no Liepājas ostas kopējā kravu apgrozījuma, un pērn uzņēmumam tas bija 2,4 miljoni tonnu – par aptuveni 40% vairāk nekā pirms gada. Liela loma šeit bijusi uzņēmēju spējai ātri piesaistīt citas kravas to vietā, kas pazuda ekonomisko sankciju dēļ.
"Mūsu uzņēmums pārkrāvis uz Kazahiju, Uzbekistānu gandrīz vai pusmiljonu tonnu, tas ir rezultāts, kas sasniegts gada laikā," sacīja SIA "Liepaja Bulk Terminal LTD" valdes loceklis Juris Matvejevs.
Par pieaugošu kravu plūsmu no Centrālāzijas valstīm var priecāties arī citi Liepājas ostas uzņēmēji.
"Ja kādreiz runājām par 20–50 tonnām gadā, tad tagad gada griezumā ir 400–500 tūkstoši un ar augošu tendenci.
Tas ir cukura imports no Dienvidamerikas, kas dodas Vidusāzijas valstu virzienā, lauksaimniecības kravas, kas tiek virzītas gan uz šīm valstīm, gan saņemtas eksportā no turienes," stāstīja teica Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.
"Šeit var ienākt prāmji, lieli kuģi, mums tā ir laba loģistika. Izmantojot Liepājas infrastruktūru, mēs sev atveram jaunus tirgus," piebilda Kazahstānas tranzīta uzņēmumu savienības ģenerāldirektors Erlans Absatovs.
Arī citas Latvijas lielās ostas izjūt kravu pieaugumu no Centrālāzijas valstīm. Šonedēļ ostas apmeklēja Centrālāzijas valstu delegācija, parakstot vienošanos par birokrātijas mazināšanu un ciešāku sadarbību jauno, vairs ne caur Krieviju vedošo un līdz ar to garāko un dārgāko tranzīta koridoru pilnveidošanā.
"Ja uzņēmējs ved, apejot Krievijas dzelzceļu, uz Eiropu, skaidrs, ka ekonomiski tas nav iespējams, līdz ar to, kur šobrīd šādi koridori tiek izstrādāti, tur ir līdzfinansējums – gan no valstīm, no kurām tiek sūtīti produkti, gan arī atsevišķa speciāla fonda; organizācijas ASV arī līdzfinansē, Eiropas Savienība līdzfinansē," skaidroja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.
Konkrētu jauno transporta koridoru līdzfinansējuma apmēru gan "TV Kurzemei" neviens uzrunātais nevarēja nosaukt, tomēr pastāvot cerība, ka, kravu plūsmām jaunajos koridoros pieaugot, līdzfinansējuma vajadzēs mazāk.
