Gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas – par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6000 tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu – ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.
Taču ostās vērojams arī atsevišķu kravu veidu apgrozījuma pieaugums. Par 0,3 miljoniem tonnu pieaudzis labības kravu apjoms, par 0,1 miljonu tonnu kāpis koksnes šķeldas kravu apgrozījums, bet par 0,07 miljoniem tonnu palielinājies pārkrauto konteineru skaits.
Latvijas mazās ostas 2024. gada janvārī kāpinājušas savu apgrozījumu par 28,9%. Pieaugumu nodrošināja kravu apgrozījuma palielinājums Skultes un Mērsraga ostā.
Liepājas ostā šī gada janvāris iesācies ar pozitīvu rādītāju pārkrauto kravu apjomā, kopskaitā kravu apgrozījumus bijis 0,7 miljoni tonnu, kas ir par 19,3% vairāk nekā aizvadītā gada sākumā. Kopējo kravu pieaugumu veicinājis par 48,3% pieaugušais labības kravu apjoms, par 74,6% kāpināts koksnes šķeldas apgrozījums un par 2,7% palielinājies ro-ro kravu apgrozījums.
Rīgas ostā gada pirmajā mēnesī pārkrautas 1,7 miljoni tonnas kravu. Ogļu kravas janvārī šajā ostā nav ienākušas vispār, tāpat turpina samazināties arī naftas produktu un kokmateriālu apgrozījums. Taču pozitīva tendence vērojama labības kravu apjoma pieaugumā, tas palielinājies par 23,1%. Par 18,8% kāpis konteineru kravu apjoms, bet par 51,5% – šķeldas kravu apgrozījums.
Arī Ventspils ostā gada sākums iezīmējas ar kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo mēnesi. To ietekmēja kritums naftas produktu, ogļu, ro-ro un kokmateriālu kravu apjomā. Ventspilī par 12,7% pieaudzis labības kravu apjoms, un kopskaitā šajā ostā janvārī pārkrautas 0,07 miljoni tonnas kravu.
Apkopojot statistiku par dzelzceļa kravu apjomu, dati rāda, ka 2024. gada janvārī kopējais kravu apgrozījums bijis 1,1 miljons tonnu, kas ir par 20,8% mazāk nekā pērn šajā laikā.
