Ceļu būves karteļa lieta: 3 dalībnieki, 7 iepirkumi

ĪSUMĀ:

• KP uzgāja karteli ceļu būves jomā.
• 3 būvnieki - "A.C.B", AS "Ceļu pārvalde" un SIA "Strabag" - vienojās par iepirkumu sadali.
• Tas skar 7 iepirkumus par ceļu būvi un remontiem Rīgas, Cēsu, Ogres, Tukuma, Jaunjelgavas tuvumā.
• Iepirkumus organizēja "Latvijas Valsts ceļi", bet viņu iesaiste nekonstatēta. Sola prasīt piedzīt zaudējumus no būvniekiem.
• Tiesa, būvnieks regulāri komunicēja ar bijušo LVC pārstāvi un zināja par plānotajiem iepirkumiem.
• Tiekoties restorānā un tenisa klubā, kartelisti apmainījās ar informāciju par iesniedzamo piedāvājumu cenām.
• Karteļa dalībniekiem bijusi liela ietekme uz ceļu būves tirgu.
• Tāpēc sodi par aizliegto vienošanos - bargi. Kopumā sodos jānomaksā 4,4 miljoni eiro.
• 2 kartelistiem samazināja sodus, jo viņi piekrita konstatētajam un apņēmās nepārsūdzēt KP lēmumu.

Sarunāšana 7 iepirkumos

KP identificēja septiņus iepirkumus, par kuriem notika aizliegta vienošanās, ar kopējo līgumsummu 24 762 000 eiro.

Četri iepirkumi bija saistīti ar valsts galveno autoceļu rekonstrukciju, segumu atjaunošanu, pārbūvi vai segas pārbūvi. Divi iepirkumi saistīti ar valsts reģionālo autoceļu pārbūvi vai segas pārbūvi, un viens iepirkums saistīts ar vietējā autoceļa seguma atjaunošanu.

Minētie iepirkumi aptvēra ceļu būvdarbus, piemēram, Rīgas, Cēsu, Ogres, Tukuma, Jaunjelgavas un citu apdzīvotu vietu tuvumā.

Par īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā gandrīz 4 452 000 eiro apmērā.

Mazākā projekta līgumsumma bija nedaudz virs viena miljona eiro, bet lielākā – virs astoņiem miljoniem eiro. Turklāt 43% no visiem iepirkumiem bija saistīti ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu.

Izvērtējot lietas dalībnieku sniegtos viedokļus un pierādījumus, KP identificēja šādus iepirkumus, par kuriem bija notikusi aizliegta vienošanās uzņēmēju starpā:

• valsts galvenā autoceļa A10 Rīga–Ventspils posma (79,500.–85,770. km) seguma atjaunošana (2016. gads);
• valsts vietējā autoceļa V13 Tīraine–Jaunolaine posma (0,000.–7,300. km) seguma atjaunošana (2016);
• valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka–Ogre (20,54.–25,00. km) pārbūve (2016, ES līdzfinansējums);
• valsts galvenā autoceļa A4 Rīgas apvedceļa (Baltezers–Saulkalne) posma (12,48.–19,66. km) segas pārbūve (2017, ES līdzfinansējums);
• valsts galvenā autoceļa A6 Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža posmu (77,87.–80,28. km un 116,40.–118,50. km) seguma atjaunošana (2017);
• valsts reģionālā autoceļa P132 Rīga–Mārupe (Jaunmārupe) posma (1,80.–4,14. km) pārbūve (2017);
• valsts galvenā autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (88,10.–95,20. km) pārbūve (2017, ES līdzfinansējums).

Aizliegta vienošanās tika konstatēta SIA "Strabag" un AS "A.C.B" starpā attiecībā uz iepirkumiem A10, V13 un P132. Savukārt AS "A.C.B" un SIA "Ceļu pārvalde" starpā attiecībā uz iepirkumiem A4, A6 un A2. Vienlaikus visu lietas dalībnieku starpā notika vienošanās attiecībā uz iepirkumu P5.

Zināja par plānotajiem iepirkumiem

KP konstatēja, ka aizliegtas vienošanās īstenošanā īpaša loma bija AS "A.C.B" pārstāvim, kurš atsevišķas tikšanās reizēs sadalīja iepirkumus starp uzņēmumiem, kā arī apkopoja informāciju par iepirkumiem tabulās.

Tāpat AS "A.C.B" pārstāvis regulāri komunicēja ar bijušo "Latvijas Valsts ceļu" pārstāvi, kur arī apspriesti jautājumi par iepirkumiem.

AS "A.C.B" pārstāvim bija pieejama informācija gan par plānotajiem iepirkumiem, gan par tādiem iepirkumiem, par kuriem pasūtītājs bija pieņēmis lēmumu nevirzīt turpmākai izpildei.

Taču, vērtējot "Latvijas Valsts ceļu" pārstāvja lomu sarunās, izpētē netika konstatēts tāds faktu un apstākļu kopums, kas pietiekami un loģiski izskaidrotu un nepārprotami liecinātu par pasūtītāja iesaisti karteļa organizācijā, īstenošanā vai atbalstīšanā.

"Netika iegūti tādi pierādījumi, kas liecinātu, ka šī amatpersona būtu aktīvi iesaistījusies šajā kartelī un apmainījusies ar informāciju ar visiem lietas dalībniekiem. Vai kaut kā ar savām darbībām atbalstījusi konkrēto karteli, lai varētu uzskatīt, ka šo te amatpersona, kas pārstāvēja tanī brīdī Latvijas valsts ceļus, būtu kaut kādā veidā līdz atbildīga un sodāma arī par karteli. Šajā gadījumā mēs konstatējam ka konkrētai amatpersonai ir bijušas draudzīgas attiecības tikai ar vienu no lietas dalībniekiem," skaidroja KP  Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

"Latvijas Valsts ceļi" sola vērsties ar zaudējumu piedziņu pret karteļa dalībniekiem. Tāpat sola atkārtoti konsultēties gan par iepirkumu sistēmas turpmāko pilnveidi, gan par karteļa dalībnieku turpmāko dalību LVC iepirkumos.

Tikšanās restorānā

Aizliegta vienošanas galvenokārt notika mutvārdu formātā. KP ieguva informāciju, ka kartelistu starpā tika organizētas vismaz divas tikšanās restorānā "32.augusts", tenisa klubā "ACB", Mārupē.

2016. gada 9. decembrī restorānā tikās AS "A.C.B" pārstāvis ar SIA "Strabag" pārstāvi, savukārt 2017. gada 25. janvarī tur tikās AS "A.C.B." pārstāvis ar AS "Ceļu pārvalde" pārstāvi, lai pārspriestu dalības nosacījumus "Latvijas Valsts ceļi" organizētajos iepirkumos, kas izsludināti no 2016. gada 21. novembra līdz 2017. gada 18. oktobrim.

Sarunas notika par iepirkumiem, kuri tikšanās brīdī jau bija izsludināti, kā arī par vēl tikai plānotajiem iepirkumiem. To mērķis bija sadalīt iepirkumus kartelistu starpā, norādīja KP.

LTV secina, ka sarunā piedalās tā laika "Strabag" valdes loceklis Pēteris Lejnieks, kurš, starp citu, šobrīd ir "A.C.B." padomes loceklis, un Valdis Lejnieks – "A.C.B." valdes priekšsēdētājs un patiesā labuma guvējs. Sarunā uzņēmumu amatpersonas spriež, ka "Strabag" nebūtu loģiski zaudēt iepirkumā, kura objekts atrodas vien dažus kilometrus no uzņēmuma rūpnīcas un meklē tam racionālo izskaidrojumu. Tāpat no konkrētās sarunas labi nolasāms, ka karteļa dalībnieki apzinājušies savu darbību prettiesisko raksturu – "A.C.B." pārstāvis pauž uztraukumu, vai sarunas laikā viņa tikšanās biedram nav līdzi telefona. Uz ko "Strabag" pārstāvis atbild, ka tas esot līdzi, bet ticis izslēgts un palikts zem dibena.

Tikšanās laikā konkurenti vienojās ne tikai par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētos iepirkumos, par paredzēto uzvarētāju un aizsega piedāvājumu gatavošanu, bet

arī notika informācijas apmaiņa par iesniedzamo piedāvājumu cenām un uzņēmuma vai uzņēmuma grupas darbības stratēģiju un nākotnes plāniem.

Tādējādi uzņēmumi apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju.

KP vērtējumā tirgus dalībnieki apzinājušies savas rīcības prettiesisko raksturu, jo, satraucoties par sarunas noklausīšanos, sarunā izskanēja jautājums: "Telefons tev nav, es ceru? Mašīnā?"

KP secināja, ka aizliegtas vienošanās realizācijai lietas dalībnieki atsevišķās tikšanās reizēs izmantoja arī tabulas, lai fiksētu papīra formātā iepirkumu sadalījumu. Šādu tabulu izmantošana lietas dalībniekiem ļāva ērti un pārskatāmi nodrošināt karteļa kontroli un izpildes uzraudzību.

Liela ietekme uz tirgu un bargi sodi

Kopumā tika pārbaudīti seši uzņēmumi, bet pierādījumi par dalību kartelī iegūti attiecībā uz trim: "A.C.B", "Ceļu pārvalde" un "Strabag". 

Lietas dalībnieku kopējā tirgus daļa ceļu un maģistrāļu būvniecības tirgū no 2016. līdz 2018. gadam aizņem ap trešdaļu tirgus.

Konkurences uzraugi to vērtē kā ievērojamu apjomu.

Lietas dalībnieku iesaistes ilgums kartelī

Ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un būtisko kaitējumu sabiedrībai, KP pārkāpumā iesaistītajiem piemēroja ievērojamus naudas sodus. Sods tika aprēķināts procentos no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un smagumu.

Papildus tam ar SIA "Strabag" un AS "A.C.B" tika panākts izlīgums par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumiem piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Līgumsods paredz soda samazinājumu par 10%.

Naudas soda apmērs (%) no apgrozījuma un kopējais naudas soda apmērs (eiro)

Par īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā gandrīz 4 452 000  eiro apmērā.

KP piemērotie naudas sodi karteļa dalībniekiem ir jānomaksā solidāri ar to mātes sabiedrībām, tāpēc AS "Ceļu pārvalde" mātes sabiedrība AS "Rīgas sanitārā transporta autobāze" ir solidāri atbildīga par uzņēmumam piemēroto sodu.

Tāpat visiem trim uzņēmumiem uz trim gadiem ir liegtas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību rīkotajos iepirkumos.

Tomēr izlīgumam piekritušajiem "A.C.B" un "Strabag" tiek dota iespēja pierādīt, ka tie ir labojušies.

Skaidroja Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: "Viņiem ir iespēja atjaunot savu uzticamību. Ja ir darbojošs uzņēmums, viņam ir jāļauj darboties. Ja viņš mainās un darbojās, viņš samaksā sodu, kas ir pietiekami sāpīgs īstenībā uzņēmumam. Tad viņam ir iespējas turpināt savu darbību, ja viņš veic šis te strukturālas izmaiņas, turpmāk apņēmās. Jo attiecīgi, ja konstatēsim atkārtoti, tur jau sods būs daudz lielāks par pārkāpumu."

KONTEKSTS:

2021.gadā mediji vēstīja par Konkurences padomes aizdomām par konkursu sarunāšanu lielāko ceļu būvju spēlētāju vidū. Tolaik notikušas kratīšanas pie pieciem uzņēmumiem – "A.C.B." uzņēmumu grupā ietilpstošajā AS "A.C.B", SIA "Binders", AS "Ceļu pārvalde", SIA "Strabag" un SIA "Saldus ceļinieks".

Tiesas lēmumā par kratīšanu paskaidrots, ka ceļu būvnieki, iespējams, apmainījušies ar komerciāli sensitīvu informāciju un vienojušies par dalības nosacījumiem "Latvijas Valsts ceļu" un Rīgas domes Satiksmes departamenta rīkotajos konkursos.

 Tāpat zināms, ka KNAB pērn aprīlī pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziegumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu ceļu būves nozarē. KNAB nebija iespējams iegūt pietiekamus pierādījumus, kas apliecinātu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un dotu pamatu iesaistīto personu saukšanai pie kriminālatbildības.