Kokapstrādes uzņēmums: Malka tagad ir teju uz pusi lētāka
Mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmums "Krauzers" atrodas Kurzemē, un tā valdes priekšsēdētājs Andis Araks pastāstīja, ka malkas un šķeldas cenas samazinājās jau pavasarī.
Cenas dažādos reģionos atšķiras – dārgāk kurināmais maksā Kurzemē, kur atrodas ostas, Zemgalē un Pierīgā; lētāk – Latgalē.
"Pirmie cenu kritumi jau notika pavasarī, un tas cenu kritums turpināja notikt arī visas vasaras garumā un augustā, septembrī tas ieņēma tādu zināmu stabilitāti un cenu kritums ir praktiski 35%–45% apjomā.
Malka, varētu teikt, pat ir uz pusi lētāka, nekā bija pagājušā ziemā.
Šķeldas cena šobrīd svārstās no 17 līdz 24,25 eiro par kubikmetru, un malkai cena ir no 40 līdz 50 eiro, atkal atkarīgs, kādas ir kvalitātes prasības un kur ir piegādes vieta," skaidroja Araks.
Agita Kauliņa no Valmieras novada dzīvo privātmājā un kurināmā rezerves veido trīs gadiem, lai malka paspēj izžūt. Viņa malku vienmēr pērk pavasarī.
"Pagājušogad mēs pirkām saskaldītu malku par 28 eiro kubikmetrā, šogad mēs par 60 pirkām. Kādus 20 kubikmetrus mēs nokurinām. Mēs šogad samaksājām 600, pagājušajā gadā 280 eiro. Mēs jau tā tagad ļoti ekonomiski arī rīkojamies. Ja kurina plīti, tad silst vēl viena istaba, ja mēs kurinām krāsni, tad silst divas citas istabas, un var jau paregulēt to kurināšanas apjomu. Bet ir, kā ir – labāk es maksāju dārgāk par malku, nekā mums ir Ukrainas variants; ir jāpiecieš," klāstīja Agita.
Kokrūpniecības uzņēmums: Pieprasījums pēc malkas mazs, aug pieprasījums pēc šķeldas
Meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums "Pata" strādā Vidzemē, Kurzemē un Pierīgā. Uzņēmuma kokmateriālu tirdzniecības vadītājs Jānis Mierkalns stāstīja, ka cenas malkai un šķeldai šogad samazinājušās uz pusi.
Pieprasījums pēc malkas ir mazs siltā rudens dēļ, bet audzis pieprasījums pēc šķeldas, stāstīja "Pata" pārstāvis.
"Ir jauni patērētāji, jaunas katlu mājas, siltumcentrāles. No privātā sektora pēc granulām, briketēm arī pieprasījuma kāpums ir jūtams attiecībā pret pagājušo gadu," novērojis Mierkalns.
"Daudzi ir pamainījuši gāzes katlus – kāds uz granulu, kāds varbūt uz elektrību, bet tas pieprasījums, varētu teikt, ka ir. Piedāvājums ir nedaudz sarucis, cenas ir būtiski samazinājušās. Pieprasījums, iestājoties stabilākiem laika apstākļiem, varētu būt, ka arī pieaugs. Patēriņš pieaugs, arī pieprasījums pieaugs, un tā cenu dinamika, nu, es nedomāju, ka tā būtiski mainīsies, varbūt ļoti nedaudz," prognozēja Mierkalns.
Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Araks stāstīja, ka oktobrī un novembrī pieprasījums pēc malkas samazinās, bet tā ir sezonāla iezīme. Šobrīd turpina samazināties šķeldas cenas.
"Šobrīd cenas turpina kristies, jo ir zināma panika, iespējams, iestājusies; daudzos mežizstrādes vai šķeldas ražošanas uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ tiek cena vēl samazināta, tiek piedāvāti "spot" darījumi ar ļoti zemu pārdošanas cenu. Ja runā par šķeldu, tas nozīmē, ka, piegādājot novembrī, decembrī, ir iespēja tikt pie naudas par piegādāto preci, un tas nozīmē, ka uzņēmumam, kam svarīgi naudas līdzekļi šajā brīdī, ir iespēja tikt pie apgrozāmiem līdzekļiem, nomainīt noliktavas materiālu pret naudu," skaidroja Araks.
Daudzi no Latvijas Radio aptaujātajiem iedzīvotājiem arī stāstīja, ka malku sagādā paši savā mežā, savukārt enerģētiskās krīzes laikā ir iegādājušies siltumsūkņus un uzlikuši saules baterijas.
