Naukšēnu pagasta zemnieku saimniecības "Ances" saimnieks Kaspars Kļaviņš pastāstīja, ka šis ir laiks, kad arī jaunajiem vilkiem, tā teikt, ir sācies skolas laiks.
"Jā, mazajiem vilcēniem tūlīt ir skolas laiks. Līdz šim, kad viņš [vilks] nāca, tad nokoda priekš sevis un aiznesa bērniem, bet
būs kaut kāds brīdis, kad vecāki vedīs vilcēnus mācībās, nu tad gan... Man tā bija pirms gadiem pieciem sešiem, kad es ieraugu no rīta, ka visa pļava ir pilna ar aitām – beigtām un pusdzīvām," pastāstīja Kļaviņš.
Kļaviņš, kurš pats ir arī mednieks, vērtē, ka vilku skaits tomēr palielinās, lai gan atļautais skaits dzīvnieku tiek nomedīts.
"Ja kādreiz teicām, ka vilku var reti redzēt, tikai pēdas, tad nu tagad, vismaz Naukšēnu pusē, es dzīvoju Igaunijas pierobežā, man liekas, ka nav neviens tāds, kas nebūtu vilku redzējis. Tā ka kopumā vilku skaits palielinās, to mēs jūtam," sacīja saimnieks. Arī viņa saimniecība šoruden jau ir pieredzējusi vilku apciemojumu.
Vienā no reizēm nokostas piecas aitas, bet otrā – četras. "Katra aita jau ir svarīga, it sevišķi, kā manā gadījumā, kad ir vaislas šķirnes ganāmpulks," norādīja Kļaviņš.
Jādomā par atbalstu lauksaimniekiem
Aitkopji meklē dažādus risinājumus, lai vilkus atturētu no iekļūšanas saimniecībā. Žogiem vilki iemanās pārlēkt, pie skaņu trokšņiem tie pierod, nelīdz arī tā sauktie gāzes lielgabali.
Saimniecības "Mikaitas" saimniece Aija Šneidere pauda, ka vilks ir ļoti gudrs dzīvnieks: "Tādas vilku drošas sētas nav, to mēs arī kopā ar "Silavas" biologiem secinājām pagājušā gada seminārā.
Ja gribēs ēst, viņi izraksies cauri, viņi ir gudri, viņi mācās, atnāk, to sētu izpēta un tiek pāri."
Kā uzskata Kļaviņš, ja vēlamies, lai mūsu dabas daudzveidībā būtu arī vilki, ir jādomā arī, kā atbalstīt lauksaimniekus, kuriem tie nodara postu.
"Protams, arī vilkam ir jādzīvo, es neesmu par to, ka būtu visi vilki jāizšauj. Vilks ir arī viena mūsu dabas sastāvdaļa, bet nu tad atrodam līdzsvaru starp to, lai aitkopējs varētu audzēt aitas, lai vilks dzīvotu, bet mēs jau 20 gadus runājam par to," sacīja aitkopis. "Vienmēr ir kaut kādi uzplūdi pēc kaut kādām asiņainām reportāžām, tāda rosīšanās, bet tāda praktiska darba rezultāta jau nav. Igaunijā tas notiek un citās valstīs, un šī kompensācija ir."
Aitkopjiem jāpierāda nozares svarīgums
Oktobrī paredzēta nozares asociācijas pārstāvju tikšanās ar Saeimas Tautsaimniecības komisiju, līdz tam gan jāsagatavo nopietns mājasdarbs, lai pierādītu, cik šī nozare Latvijai ir būtiska.
Saimniece Šneidere skaidroja:
"Mēs neesam ekonomisti, mums tagad jādomā, kā mēs savas asociācijas ietvaros ar tiem cilvēkiem, ar tām izglītībām, kas mums ir, varēsim uztaisīt tādu prezentāciju, lai pierādītu, ka mēs esam Latvijas valstij vajadzīgi ekonomiski,
cik mēs nodokļus samaksājam, cik mēs hektārus apstrādājam, cik mēs darbavietas radām. Tagad tādu analīzi uzreiz uztaisīt un ministrijai pierādīt, mums liekas, kā mēs to varam izdarīt, jums taču pašai ministrijai ir Agroresursu institūti un ekonomisti, bet tagad mums jāpierāda sevi. Nu mēs centīsimies."
Šneidere sacīja, ka aitkopības nozares nozīmība Latvijai nav izmērāma tikai naudā vai saražotās gaļas kilogramos.
"Mēs ražojam tiešām labu, veselīgu jēra gaļu, mēs apsaimniekojam tās lauksaimniecības zemes, kas nav kviešu zemes, mēs apsaimniekojam biotopus, bioloģiski daudzveidīgās pļavas, uzturam dabas daudzveidību un ražojam vilnu, kas ir vajadzīga pat Dziesmu svētkiem, savādāk –
ja aitu nebūs Latvijā, nu kas būs? Būs Dziesmu svētki tajos sintētiskajos triko. No kurienes mēs to vilnu ņemsim?" vaicāja Šneidere.
"Manuprāt, mēs esam vajadzīgi valstij, tikai tagad mums vajag atbalstu, jo pašlaik tas vilku daudzums... mēs nevaram vieni paši to dabas nodokli pret dabu samaksāt."
Šobrīd gan arī Eiropas Savienības līmenī ieskanējies tas, ka pieaugošā vilku populācija jau vairākos reģionos apdraud mājlopus un potenciāli arī cilvēkus. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir mudinājusi līdz 22. septembrim apkopot datus par vilku skaitu un to nodarīto kaitējumu, līdz ar to, iespējams, varētu tikt pārskatīts vilku kā aizsargājamo dzīvnieku statuss Eiropā.
